Publiskajā telpā korupcijas apkarošana parasti uzplaiksnī kā atsevišķu amatpersonu aizturēšana, notiesāšana vai attaisnošana.
Publiskajā telpā korupcijas apkarošana parasti uzplaiksnī kā atsevišķu amatpersonu aizturēšana, notiesāšana vai attaisnošana. Uzmanība ir fokusēta uz nedaudzām krimināllietām, kaut gan mazāka mēroga korupcijas gadījumus tiesas izskata itin bieži. Priekšplānā nereti izvirzās aizturēšanas fakti, taču sausais atlikums patiesībā ir tiesas spriedums, kad tas stājies spēkā.
“Providus” savācis līdz šim pilnīgākos datus par Latvijas tiesās izskatīto krimināllietu kopainu, kur personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma pantiem par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā un kur no 2004. līdz 2007. gadam sagatavoti pirmās instances spriedumi.
Kvantitatīvi korupcijas apkarošana šajos gados nav uzrādījusi ne būtisku palielinājumu, ne kritumu. Izņēmums ir 2004. gadā notiesāto personu skaits, kas bija vismazākais, salīdzinot ar vēlākiem gadiem. Varētu izvirzīt hipotēzi, ka kāpumu, sākot ar 2005. gadu, izskaidro KNAB darbības sākums, taču tās pārbaudi apgrūtina sistemātisku datu trūkums par laiku līdz 2004. gadam.
Visos gados visvairāk par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā tiesātas Valsts policijas amatpersonas. 2004. gadā – 29 policisti, 2005. gadā – 33, 2006. gadā – 37, 2007. gadā – 29. Daļa šo krimināllietu ietver arī noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar nepamatotu vai pārmērīgu vardarbības pielietojumu. Policijas amatpersonu lielais kopskaits, konfliktējošas attiecības starp korupcijā iesaistītām pusēm, caurmērā neliels atalgojums varētu būt daži skaidrojumi, kāpēc tieši policisti tik bieži nonāk tiesas priekšā. Tomēr šie gadījumi reti skar darījumu apjoma vai amatpersonu līmeņa ziņā sevišķi nozīmīgu korupciju.
Tiesāto vidū pārsvarā ir salīdzinoši zemu stāvošas amatpersonas, taču ir arī izņēmumi. Notiesāti četri prokurori un septiņi tiesu izpildītāji, pieci pašvaldību priekšsēdētāji un vēl divi pašvaldību deputāti. 2004. gadā pirmajā instancē notiesāti divi Saeimas deputāti. Nozīmīgo amatu dēļ īpašu uzmanību pelna arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora un Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieka notiesāšana 2005. gadā. Tomēr šajā lietā pierādītās darbības nebija tik nozīmīgas, lai rezultātu uzskatītu par spēcīgu cirtienu politiskajai korupcijai.
Politiskās korupcijas vai tā sauktās valsts sagrābšanas apkarošanā par nozīmīgāko atzīstama krimināllieta, kurā notiesāja Jūrmalas domes deputātu un vēl divas personas saistībā ar kukuļošanu kūrortpilsētas mēra vēlēšanās. Tā kā runa ir par kukuļošanu saistībā ar politiska lēmuma pieņemšanu, šī krimināllieta uzskatāma par nozīmīgāko līdzšinējo pavērsienu korupcijas apkarošanā.
Kopumā nav vienkārši noteikt, vai četru gadu laikā iztiesātās korupcijas lietas kļūst nozīmīgākas. Tiesāto amatpersonu līmeni vai nodarījumu bīstamību ir gandrīz neiespējami savstarpēji samērot saskaņā ar kādu vienu objektīvu kritēriju. Netiešs nodarījumu svarīguma rādītājs varētu būt tas, ka notiesātajām personām noteikts reālas brīvības atņemšanas sods. Šis rādītājs nav precīzs svarīguma atspoguļojums, jo, nosakot sodu, tiesas ņem vērā daudzus apstākļus, taču tas noder kā ilustrācija tendencei, kuras cēloņi vēl būtu jāpēta padziļināti.
Neraugoties uz it kā diezgan lielo krimināllietu skaitu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar korupciju, kukuļošanas apkarošana, ciktāl tā atspoguļota tiesu nolēmumos, skar pārsvarā diezgan neliela apjoma negodīgus darījumus. Tā no 166 krimināllietām par kukuļošanu tikai 38 lietās kukuļu kopējais apjoms pārsniedz 1000 latu. Procentuāli šo kukuļošanas krimināllietu, kurās figurē relatīvi lieli kukuļu apjomi, īpatsvars svārstās no 27 līdz 32,5 procentiem. Tas nenozīmē, ka iztiesātās lietas ir nesvarīgas, tomēr apjomīgākos korupcijas darījumus tās aptver reti.
Pozitīva tendence ir krimināllietu skaita palielināšanās, kuru ietvaros personas notiesātas par kukuļdošanu (no 12 lietām 2004. gadā līdz 27 – 2007. gadā). Kukuļdevēju saukšana pie atbildības ir svarīga, jo uz amatpersonām pastāvīgi izdarīts spiediens ņemt kukuļus, ko izraisa baiļu neesamība devēju vidū, ir nozīmīgs korupcijas veicinātājs. Šī tendence gan neattiecas uz kukuļdevējiem, kuri gribējuši uzpirkt policistus – šādu lietu skaits 2007. gadā bija sarucis līdz sešām. Šajā ziņā īpaša atbildība jāuzņemas pašai policijai, jo no tās atkarīgs, cik riskants solis būs naudas piedāvājums likuma sargam.
KNAB un citu tiesībsargājošo institūciju panāktais būtiskais izrāviens korupcijas apkarošanā vēl nav sasniedzis nobeigtības fāzi. Efektīgām aizturēšanām un svarīgu amatpersonu apsūdzēšanai ir jēga tad, ja kriminālprocesuālās darbības ir pamatotas un precīzas un ja izmeklēšanai seko taisnīgs un pietiekami ātrs tiesas process. Tomēr ceļam no noziedzīga nodarījuma līdz spriedumam vajadzētu būt caurmērā īsākam. Tad sausais atlikums pēc dažiem gadiem būtu vēl iespaidīgāks.
Valts Kalniņš, sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks, saīsināti no www.politika.lv
