Satraukumiem pilns laiks, jo piecus gadus audzinu komercklases audzēkņus, kuri šogad būs absolventi.
Satraukumiem pilns laiks, jo piecus gadus audzinu komercklases audzēkņus, kuri šogad būs absolventi. Nedēļa iesākās drudžaini, jo pirmdien skolotājiem bija jāizliek visas atzīmes. Arī brīvdienās vajadzēja pastrādāt – bija jālabo pēdējās ieskaites, kā arī aizvadīts pēdējais zvans – ļoti mīļš pasākums.
Otrdien devītajiem bija pirmais eksāmens – latviešu valodā. Savukārt pati tikmēr vidusskolēniem vadīju lietišķo praksi. Viņiem vajadzēja taisīt diagrammas un veikt tamlīdzīgus uzdevumus.
Trešdienas pedagoģiskajā sēdē varēju palielīties un paslavēt savējos, jo viņi labi mācās, ir enerģiski un šogad vidējā atzīme klasē ir 7,63. Ar saviem rezultātiem skolēni mani iepriecina. Viņi ir patstāvīgi, lietas nav jāatgādina. Arī uz pārbaudījumiem neviens vēl nav aizgulējies. Pašlaik atliek vien gaidīt nākamo nedēļu, pārējos eksāmenus.
Devītajiem liecības nav jāizsniedz, bet vairāki audzēkņi tās tomēr vēlējās sev par piemiņu, tāpēc ceturtdien ķēros pie atzīmju rakstīšanas. Savukārt vakar bija neliela pasēdēšana, tortes ēšana un liecību izsniegšana. Protams, ir skumji, ka būs no viņiem jāatvadās. Arī asara pēdējā zvana pasākumā bija jānotrauc. Nākamgad audzināšu 10. klasi, cits manā redzeslokā paliks vairāk, kādu ikdienā manīšu citās klasēs, bet kāds aizies uz citu skolu.
Mācību gada beigās mājas darbiem un sev laika gandrīz neatliek, bet kaut kā jau to mēģinu izbrīvēt, jo gribas apmeklēt Pilsētas svētkus, kur paredzēta interesanta un plaša programma. Vakar piedalījos svētku gājienā, vairāk gan skatītājas lomā, bet dēls – pirmklasnieks – gan braši soļoja. Pēc tā noklausījāmies koncertu Uzvaras parkā. Vakar bija liela diena arī tāpēc, ka mana atvasīte absolvēja pirmo klasi. Savukārt skolā sveicām trīs kolēģes – dzimšanas dienu gaviļnieces.
Šodien paredzēts doties uz bērnu pasākumiem Pilsētas svētkos, pēcpusdienā ar dēliņu brauksim uz izrādi “Pifa piedzīvojumi” Rīgā. Izstādi pilī vēl neesmu paspējusi apskatīt, bet kādu dienu noteikti došos arī uz to.
Šonedēļ būtu bijis jāsāk rakstīt apliecības, bet tās atsūtītas nepareizi nodrukātas – ar pērnā gada numuriem, tāpēc jāgaida nākamā nedēļa.
Gada sākumā mani devītie, šķiet, saprata, ka drīz būs jāšķiras, vairs nebūs kopīga kolektīva, tāpēc kļuva vēl draudzīgāki nekā iepriekš. Šogad arī labi veicies olimpiādēs. Droši varu teikt, ka man ar audzināmo klasi bija paveicies, lai gan arī ieguvu kādu sirmu matu.
