Alternatīvo enerģijas veidu izmantošanai veltītā seminārā vakar Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu akadēmiju apvienības piektās Ģenerālās asamblejas dalībnieki un viesi iepazinās ar veiktajiem biodīzeļdegvielas izmēģinājumiem.
Alternatīvo enerģijas veidu izmantošanai veltītā seminārā vakar Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu akadēmiju apvienības piektās Ģenerālās asamblejas dalībnieki un viesi Jelgavā iepazinās ar LLU Biodegvielu un motoru pētniecības laboratorijā veiktajiem biodīzeļdegvielas izmēģinājumiem.
Latvija uz diviem gadiem kļuvusi par apvienības prezidējošo valsti, un šajā laikā to vadīs Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidente Baiba Rivža.
Meklē atjaunojamos resursus
Piektās Ģenerālās asamblejas laikā ceturtdien Rīgā, bet vakar augstskolā Jelgavā, mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce” un Dobeles augkopības institūtā norisinājās seminārs, veltīts aktuālajai tēmai “Atjaunojamie enerģijas resursi, produkcija un tehnoloģijas”.
LLU Tehniskās fakultātes Spēkratu institūta Biodegvielu un motoru pētniecības laboratorijā profesori Vilnis Gulbis un Gints Birzulis semināra dalībniekiem demonstrēja iespējas, ko dod no rapšu eļļas iegūstamā alternatīvā dīzeļdegviela – to var izmantot gan koģenerācijas iekārtu darbināšanā, ražojot siltumu un darbinot elektriskās iekārtas, gan traktortehnikas un transporta dīzeļmotoru darbināšanai.
Darbs arī politiķiem
Laboratorija, kas darbojas kopš 2006. gada janvāra, pašreiz tiek aprīkota ar modernu mēraparatūru. Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka, lietojot biodīzeļdegvielu, var būtiski samazināt oglekļa monooksīda un dioksīda daudzumu (pat par 40 procentiem) izplūdes gāzēs, kas būtiski globālajā cīņā pret “siltumnīcas efektu”, bet kvēpi un dūmošana, salīdzinot ar fosilo degvielu, samazinās 1,5 reizes.
Laboratorijas vadītājs profesors V.Gulbis “Ziņām” atklāja, ka tehnoloģiski biodīzeļdegviela sevi jau pierādījusi, bet, vai tiks izpildīts Biodegvielu likumā noteiktais – nodrošināt, lai līdz 2010. gada beigām to īpatsvars kopējā degvielas izmantojumā nebūtu mazāks par 5,75 procentiem –, atkarīgs no Latvijas politiķiem, kas līdz šim par maz atbalsta tās ražotājus un tirgotājus.
