Ugunsdzēsējam glābējam jābūt fiziski un psiholoģiski labi sagatavotam.
Ugunsdzēsējam glābējam jābūt fiziski un psiholoģiski labi sagatavotam
“Jo man mazāk darba, jo citiem labāk,” smej Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes Elejas posteņa glābējs Linards Zāģeris, ar kuru ielūkojamies viņa profesijas aizkulisēs. Tā pulsē spilgtām emocijām un nokrāsām, jo cēlā misija glābt un palīdzēt krustojas ar risku, veselībai un dzīvībai bīstamiem darba apstākļiem, cilvēku nelaimēm un bēdām. Melnie notikumi gan nerisinās katru dienu, tomēr fiziski un psiholoģiski tam jābūt nemitīgi gatavam. Linards profesijā strādā vien pusotru gadu, bet jau paspējis saņemt Pateicības rakstu par drosmi ekstremālā situācijā, pildot dienesta pienākumus. Viņa kontā ir izglābta dzīvība, kas ir katra ugunsdzēsēja vislielākais gandarījums. Vai šī ir tā apziņa, kas ļauj turpināt grūto darbu? Linards, šķiet, tik augstās kategorijās nelidinās. Darbs ir darbs, galvenais, ka interesanti, domāju, ka to nepametīšu – skopi, bet tieši formulē divdesmitgadīgais glābējs.
Nemitīgi jāmācās un jāatkārto
Profesijas standartā minēts, ka ugunsdzēsējs glābējs strādā VUGD un dzēš ugunsgrēkus, veic neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem, ķīmiskajām avārijām, sprādzieniem un radiācijas avārijām, kā arī glābšanas darbus augstumā, nogruvumos, uz ūdens un ledus.
Linarda ikdiena Elejas postenī gan rit ne tik ekstremālos apstākļos. “Bieži uz izsaukumiem varbūt jābraukā Rīgā, arī Jelgavā, bet šeit ir mierīgi. Vairāk darba ir pavasarī, kad deg kūla, un rudenī, sākoties apkures sezonai,” stāsta jaunais speciālists.
Puiša 24 stundu darba diena, pēc kuras ir trīs brīvdienas, sākas pulksten 7.45. Elejas postenī viņi maiņā ir trīs cilvēki – šoferis, maiņas vecākais un dzēsējs. Glābēji no rīta pārbauda aprīkojumu un telpas, aprunājas ar priekšniecību un ķeras klāt mācībām – atkārto, izspēlē dažādas situācijas un izmēģina vairākus variantus. Sevi uzturēt zināšanu un fiziskā formā ir vitāli nepieciešams. Pirmkārt, lai krīzes situācijā glābšanas operācija ritētu bez aizķeršanās. Otrkārt, reizi gadā ir atestācija un tiek kārtoti sporta normatīvi. Jābūt tam gatavam!
Ja vien nav izsaukumu, turpmākā dienas daļa Linardam paiet, pārbaudot un kārtojot tehniku. “Vienmēr kaut kas ir netīrs, varbūt kāda šļūtene caura, virve jāpārbauda. Lai nesanāk, ka, dodoties uz izsaukumu, piemēram, motorzāģī nav benzīna,” stāsta glābējs.
Svarīga paša drošība
Ja apkaimē tomēr notikusi ugunsnelaime, Elejas vīri cenšas tikt ar to galā saviem spēkiem. Palīgu ierašanās no Jelgavas prasa laiku, kas ne vienmēr atmaksājas, tomēr apmēram piecas reizes gadā palīdzība no pilsētas bijusi noderīga.
Kopībā ir liels spēks. “Spilgtākais notikums man bija piedalīties Jelgavas vecpilsētas trīsstāvu koka mājas dzēšanā. Kā pulksten 11 vakarā sākām, tā līdz rītam. Tā bija ievērojama pieredze, jo glābēji sabrauca no visām malām,” atceras jaunais ugunsdzēsējs. “Ielīdām trešajā stāvā. Viss deg. Tikai no rīta pārstaigājot pamanījām, ka stūrī stāvējis gāzes balons. Tajā brīdī jau par to nedomā – ja deg, jādzēš, kaut sava drošība ir primārā. Nebūs nekādas lielās jēgas, ja pats izrādīsies beigts,” viņš turpina.
Ugunsdzēsēja darbs neaprobežojas tikai ar liesmu savaldīšanu un avārijas seku likvidēšanu. Itin bieži notiek arī dažādas sadzīviskas ķibeles, kad iedzīvotāji var aicināt talkā. “Gadās, ka, piemēram, kaķis no koka jānoceļ vai suns iekritis akā, kādam bērns palicis aiz aizkritušām durvīm vai kaimiņš ziņo, ka blakus dūmo dzīvoklis, bet neviens never vaļā durvis. Atmūķējot izrādās, ka piededzis ēdiens,” stāsta Linards, piebilstot, ka salīdzinoši īsajā darba stāžā nācies piedzīvot dažādas situācijas. “Kopš strādāju, vēl neesmu bijis avārijās. Elejā tās notiek ļoti reti, bet Jelgavā – paveicās, ka netiku,” pauž glābējs. Psiholoģiski tomēr nav viegli darboties traģisma pilnā situācijā.
Viss ir legāli
Linarda interese par ugunsdzēsību un glābšanu nav radusies nejauši. Tās saknes meklējamas ģimenē. “Mans tēvs ir Bauskas brigādes komandiera vietnieks. Bērnībā dzīvojām blakus ugunsdzēsējiem. Dabūju gan izložņāt pa mašīnām, gan pakāpt pa trepītēm – tā nebija sveša lieta,” stāsta jaunais speciālists. Tomēr interese pašam apgūt profesiju nāca pamazām. Linards savā arodā vairāk ir praktiķis. Lai varētu strādāt, pēc vidusskolas viņš beidzis nepilnu Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kursu. To apgūstot pilnībā, iespējams paaugstināt savu kvalifikāciju un dienesta pakāpi, kas nodrošina arī labāku atalgojumu, tomēr Linards nolēmis izglītoties citā jomā (puisi interesē jurisprudence). Par pašreizējo algu gan viņš īpaši nesūdzas un nodarbošanos negrasās atstāt – kas sirdī iekritis, to tik viegli neizmest! Kā aroda plusus glābējs min veselības aprūpi un stabilās sociālās garantijas. “Potes par velti, pensija garantēta – viss ir legāli. Zinu, ka neapšmauks, atvaļinājumi nodrošināti. Pārējam var pielāgoties. Varbūt arī algas pacels?” smej Linards, uzteikdams savu darba kolektīvu.
“Sākumā bija grūti pierast, piemēram, Jaunajā gadā vai dzimšanas dienā strādāt, bet ar večiem arī ir interesanti pasēdēt. Kolektīvs draudzīgs, cits citu riktīgi atbalsta, izpalīdz un saprot!”
***
Linards Zāģeris
Dzimis 1986. gadā, dzīvo Jelgavā
Mācījies Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādā pusotru gadu.
Aprīļa beigās Bērvircavā piedalījās gāzes eksplozijas un neliela ugunsgrēka seku likvidēšanā, no ēkas iznesot cietušu vīrieti.
Pilsētas svētku laikā no Jelgavas domes saņēmis Pateicības rakstu par drosmi ekstremālā situācijā, pildot dienesta pienākumus.
***
Iespēja mācīties
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izglītības iestāde, kas sagatavo speciālistus darbam dienestā un citos ugunsdrošības, glābšanas un civilās aizsardzības dienestos un formējumos, kā arī iestādēs un komercsabiedrībās.
Koledža īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Ugunsdrošība un ugunsdzēsība”, kuru beidzot iegūst kvalifikāciju – ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis (studiju ilgums trīs gadi).
Profesionālā skola īsteno arī tālākizglītības programmu “Ugunsdrošība un ugunsdzēsība”, kuru beidzot iegūst otro kvalifikācijas līmeni – ugunsdzēsējs – vai trešo kvalifikācijas līmeni – ugunsdzēsējs glābējs.
Studijām klātienē pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā tiek uzņemti Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši vidējo izglītību, ir 18 – 40 gadu veci un pēc savām personiskajām īpašībām, fiziskās sagatavotības, veselības stāvokļa atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 28. pantam piemēroti dienestam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Studējošie, sākot mācības, nodod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieka zvērestu, līdz ar to tiek pieņemti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Saldus Profesionālā vidusskola piedāvā apgūt programmu “Ugunsdrošība un ugunsdzēsība” pamatskolas absolventiem. Mācību ilgums ir četri gadi. To laikā iegūst kvalifikāciju – ugunsdzēsējs glābējs, kura uzdevums ir operatīvā darbība: dzēst ugunsgrēkus, veikt glābšanas darbus, likvidēt ceļu satiksmes negadījumu un ķīmisko avāriju sekas.
***
Pienākumi un uzdevumi
Pildīt VGUD darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
Dzēst ugunsgrēkus, veikt neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus.
Rīkoties ar ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu un speciālajiem instrumentiem.
Izmantot ugunsdzēsības automobiļu taktiski tehniskās iespējas.
Darbs dzīvībai un veselībai bīstamā vidē. Glābējs var tikt pakļauts sadūmojumam, bīstamu ķīmisku vielu un produktu, bioloģiski aktīvu vielu un jonizējošā starojuma avotu iedarbībai. Pienākumi dažkārt jāveic augstumā, ūdenī un uz ledus.
***
Nozares politika
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) realizē valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas darbu un civilās aizsardzības jomā, kā arī uzrauga, lai tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības.
VUGD Iekšlietu ministrijas pārraudzībā strādājoša valsts pārvaldes iestāde, kas sastāv no centrālā aparāta, kā arī patstāvīgajām un teritoriālajām struktūrvienībām – Rīgas pilsētas pārvaldes un 26 republikas rajonu brigādēm.
Dienesta padotībā ir arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža un Latvijas Ugunsdzēsības muzejs.
VUGD ir 3324 amatu vienības. Teju 3000 ir amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Vidēji gadā dienests nodrošina 9000 izbraukumu, lai dzēstu ugunsgrēkus, 5000 izbraukumu uz glābšanas darbiem. Uzraugot ugunsdrošību, valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori gadā pārbauda 27 tūkstošus objektu.
VUGD darbību reglamentējošā normatīvā bāze – 2003. gadā stājās spēkā Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, kā arī tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.
No VUGD interneta mājas lapas
