Bērvircavā atjaunota piemiņas plāksne melioratoru darbam, tajā ierakstīts, ka miljonais hektārs mūsu valstī nodrenēts 1970. gadā.
Bērvircavā atjaunota piemiņas plāksne melioratoru darbam, tajā ierakstīts, ka miljonais hektārs mūsu valstī nodrenēts 1970. gadā
Beidzoties valsts atbalstam jaunu meliorācijas objektu izbūvē, 1992. gadā Latvijā bija nosusināts apmēram 1,6 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tai skaitā 247 tūkstoši hektāru tagadējā Zemgales lauksaimniecības reģionā – Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajonā.
Drenu caurules varētu trīsreiz apjozt zemeslodi
Visintensīvākie zemju nosusināšanas darbi risinājās no 1970. līdz 1985. gadam, kad ik gadu mūsu melioratori ieguldīja drenu caurules 47 tūkstošu kilometru garumā. Tas ir mazliet vairāk nekā vienreiz apkārt zemeslodei! Arī mūsu reģionā zemē iebūvētas drenāžas caurulītes, kas varētu trīsreiz apjozt zemeslodi! Vareni skaitļi un ieguldījumi.
1974. gada otrajā pusē LPSR Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrijai bija skaidrs, ka septembrī valstī tiks nodots ekspluatācijā miljonais nosusinātais hektārs. Jautājums – kā noteikt, kurā valsts daļā tas būs? Septembra beigās kā jau gada kvartāla noslēgumā valstī vienlaikus tiek pabeigti un valsts komisija pieņem daudz objektu.
Lai atrisinātu neatrisināmo, tika nolemts – vislielākā varbūtība, ka vienlaikus būvētajos objektos kādā ietilpst šis “jubilārais” hektārs, ir faktors – tam jābūt lielākajā. Šis 454 hektāru plašais meliorācijas objekts izrādījās “Ībēni” Sesavas pagastā kolhozā “Avangards”. Slavens kolhozs, kuru pat Ņikita Sergejevičs apciemojis! Turklāt tur “iekrita” arī pēdējais nodrenētais hektārs.
Sesavas pagastā pie bijušās Skursteņskolas, kurai pretī kopš 1974. gada rudens stāv divdesmittonnīgs laukakmens, par iepriekš minētajiem notikumiem stāstīja un svinīgo valsts pieņemšanas aktu zeltītos vākos rādīja to gadu meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrs Poprocka kungs. Pēdējos gados daudzu iztaujāts – kas tas par akmeni? Ārzemju un pašmāju tūristi cits citam klāstot, ka tur kāds varonis apglabāts. Līdz krāsaino metālu zagļu vandalismam pie akmens bija vara skārda plāksne ar uzrakstu miljonajam hektāram, bet arī tad daudzi sapratuši, ka tas “miljonais” ir kāds kritušais kara ģenerālis…
Pulcina godājamus melioratorus
Kļūdas un nepilnības izlabotas 2008. gada 30. maijā, kad Latvijas Melioratoru biedrība atklāja atjaunoto piemiņas zīmi melioratoru veikumam. Pasākums pulcināja daudz sirmu, godājamu vīru – bijušos meliorācijas vadītājus, drenu meistarus, projektētājus, mācību spēkus un šodienas meliorācijas darbiniekus. Pasākumu vadīja biedrības vadītājs Pēteris Guslena kungs.
Poprocka kungs mums atgādināja par to gadu intensīvo darbu meliorācijā un svinīgo notikumu pie Skursteņskolas 1974. gadā. Bijušās Lielupes MSVP vadītājs Āboliņa kungs runāja par meliorācijas objektu būvniecības kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā. Toreizējais Valsts projektēšanas institūta vadītājs Tomsona kungs stāstīja, kā strādāja 1000 projektētāju kolektīvs meliorācijai un ne tikai. Tapa arī apūdeņošanas, ceļu, tiltu un caurteku, kultivēto ganību, ūdenskrātuvju un meža meliorācijas būvniecības projekti.
Par piemiņas akmeni stāstīja to laiku darbu vadītājs Kārlis Ūders: “Nezināmai vajadzībai biju paslēpis vienu akmeni Dobeles pusē kādā meliorācijas objektā.” No lauksaimniecības zemēm pelēčus parasti novāca tīrumu malās, lai pēc tam tos drupinātu, taču šo milzeni Kārlis “nofīrējis” tālāk pie birzītes vēlākam nezināmajam laikam. Tas pienāca 1974. gadā. Arhitekte Milzarāja izstrādājusi piemiņas zīmes projektu, un, kad ministrijas vīri pārmetuši par akmens novietojumu – kāpēc nav pret ceļu,– Kārlim bijusi atbilde – tā speciālista projektā.
Meliorācijas sakārtošana – neizbēgama nepieciešamība
Akmens pamatos iemūrēta milzīga (divi vīri knapi cēluši) kapsula ar objekta nodošanas akta eksemplāru un citiem laikmetu raksturojošiem “rekvizītiem”. Kā cilvēks, kura mūžs nodots meliorācijai, Kārlis pārdzīvo par viņu darba noniecināšanu, un tas esot jau 1990. gadā pirmās valdības uzstādījums – Latvijai lauksaimniecība nav vajadzīga, ka nākotne piederot tranzītam un tūrismam. Ja nav vajadzīga lauksaimniecība, nav vajadzīga arī meliorācija. Šī politika turpinās…
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Zemes izmantošanas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Pētersons apliecināja pozitīvu perspektīvu. Jaunizveidotā valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturētāja vadītājs Edgars Griķīša kungs atgādināja par Latvijas īpatnību, ka te nolīst vairāk nekā iztvaiko, tādēļ meliorācijas sakārtošana, sākot ar valsts nozīmes promtekām, ir neizbēgama nepieciešamība.
Zemgales Meliorācijas nodaļas vadītāja Ilze Bergmane pateicās par pagasta un melioratoru sadarbību, atjaunojot meliorācijas piemiņas zīmi, Lauku atbalsta dienesta Zemes un ūdens resursu daļas vadītājs Ēriks Krēsliņš solīja koordinēt valsts sistēmu uzturētāja Lauku atbalsta dienesta un Meža dienesta kopīgo darbu meliorācijas sistēmu darbības saglabāšanā. Arī Meža meliorācijas un infrastruktūras daļas vadītāja Elīna Barkāne teica atzinīgus vārdus par klātesošo kopīgo darbu. LLU Lauku inženieru fakultātes dekāns Ritvars Sudārs pateicās par vēsturisko faktu saglabāšanu un apliecināja, ka meliorācijas speciālistu sagatavošanas pārtraukums nebija LLU vaina, vienkārši nebija studēt gribētāju, bet šīsdienas vajadzību pēc speciālistiem apmierina Lauku inženieru fakultātes ūdenssaimniecības virziena studiju programma.
