Nagļu ģimene olimpiādē turēs rūpi par 15 saviem audzēkņiem.
Nagļu ģimene olimpiādē turēs rūpi par 15 saviem audzēkņiem
“Vai brauksi ar mani uz Melno jūru?” tas bija pirms diviem gadu desmitiem, kad Laila uz šo Aivara jautājumu atbildēja piekrītoši. Pēc gada abu izvēli nostiprināja nākamais “jā”, un nu jau sporta treneru Nagļu ģimeni vieno ne vien mīlestība un kopīgas intereses, bet arī trīs bērni – astoņpadsmitgadīgā Monika, septiņpadsmitgadīgais Jānis un pastarīte Luīze, kas nākamgad mācīsies ceturtajā klasē.
Sastapšanās Jakutijā
Mācoties vienā augstskolā, kas tolaik saucās Fiziskās Kultūras institūts, abi pirmoreiz satikās tikai tad, kad Aivars jau bija tuvu studiju beigšanai. “Mūsu celtnieku vienība tovasar gatavojās doties uz Ustjkurgu Jakutijā. Darbs tur grūts, tāpēc braucām tikai puiši, bet divas meitenes parasti nolīgām saimniekošanai un ēst vārīšanai,” atceras Aivars. “Vestibilā bija izlikts paziņojums, un mēs, divas meitenes, sasparojāmies doties pie vienības komandiera Aivara uz pārrunām,” tā savukārt Laila. Ziemeļos strādāts un nopelnīts patiešām krietni, un, mājupceļam vedot cauri Maskavai, Aivaram ar divarpus tūkstošiem rubļu kabatā prātā iešāvusies to lietderīgas iztērēšanas ideja – pa taisno uz Krimu!
“Īpaši viņš mani nesaistīja,” Laila atklāj, ka sākumā komandierim veltīta vien amatam atbilstošā uzmanība, bet tad viņš kāda iekaisuša savainojuma dēļ nokļuvis slimnīcā. “Mēs, atbildīgās par aprūpi, gājām viņu apciemot, un tur es Aivaru ieraudzīju pavisam citādu.” Šis citādais tad acīmredzot arī bija tas puisis, kam viņa piekrita braukt līdzi – sākumā uz Melno jūru, tad – uz Staļģeni, sporta skolotāju un treneru ģimenes pirmo darba un māju vietu.
Dzērvenes pie Peipusa
“Tie bija traki gadi. Naudas maz, un nevarēja jau arī neko lāgā nopirkt. Paši sējām un kopām cukurbietes, lai ko piepelnītu un tiktu pie cukura. Ledusskapi varēja nopirkt, ja nodevi dzērvenes sagādes kantorī. Padzirdējām par dzērveņu laukiem pie Peipusa un, bērnus atstājuši uz nedēļu pie vecmāmiņas, braucām lasīt,” toreizējo gluži vai sportisko azartu atceras Laila. “Bet pēc tam, dabūjuši ledusskapi, tās pašas dzērvenes varējām atkal atpirkt, lai ēstu paši, cienātu ciemiņus un pārdotu citur,” par ačgārno biznesu smej Aivars.
Tomēr šiem, lai arī pietiekami spilgtajiem, notikumiem dzīvē bijusi tikai pakārtota loma, jo visas zināšanas un sirdsdegsme veltīta savai profesijai – sportam.
Skrejceliņi no Rīgas
Līdz ar jauno sporta skolotāju atnākšanu deviņdesmito gadu sākumā Staļģenē citā kvalitātē iezīmējās sektori sporta laukumā un ar jaunu sparu atdzima Līgo dienas sporta svētku tradīcija. “No Jāņa Zirņa uzzinājām, ka “Daugavas” stadionā Rīgā ņem nost veco skrejceliņa segumu. Pagasts iedeva smago mašīnu. Sakrāvām lielu kaudzi un vedām mājās. Kad izritinājām, sanāca šķēpmešanas sektoram, kur nu varēja ieskrieties ar naglenēm, 60 metru skrejceliņam un tāllēkšanas celiņam,” stāsta Aivars. “Biji jau izlicis arī šauru strīpu apkārt stadionam, bet tā neturējās,” ar smaidu piebilst Laila.
Parādījās smiltis pludmales volejbola laukumam, soliņi, mājiņa tiesnešiem. Arī šogad stadions uzņems sportisko staļģenieku saimi, kas Jāņus raduši vispirms “ielīgot” ar brašām sacensībām.
“Pirmoreiz organizatoriskās rūpes ir mana audzēkņa pagasta sporta darba organizatora Ivara Drupas pārziņā,” Aivars pārliecināts, ka viss izdosies godam, jo Ivara raksturā ir apņēmība cīnīties līdz galam ne tikai uz paklāja. Turklāt Jaunsvirlaukas pagasta pašvaldība un tās vadītāja Inta Savickavienmēr iestājusies par atbalstu sporta attīstībai, atvēlot tai iespējamās finanses un novērtējot sportistu panākumus.
Cīkstoņi un šķēpmetēji
Pa ceļam līdz brīvās cīņas trenera, pēc tam sporta pedagoģijas maģistra diplomam un Latvijas labākā sporta skolotāja titulam Aivars paspēja apgūt arī radioaparātu būves tehnologa specialitāti. “Atzīmes bija labas, bet ātri vien sapratu, ka tas mani neinteresē.” Laila vidusskolas pēdējās klasēs Murjāņu Sporta ģimnāzijā sākusi pastiprināti nodarboties ar šķēpmešanu. “Sporta meistare, viņas rezultāts vēl joprojām ir Latvijas labāko divdesmitniekā,” ar sievas panākumiem palepojas Aivars. Diemžēl elkoņa problēmas pārvilka svītru tālākajiem sasniegumiem, taču ne sportiskajai aizrautībai, un Laila izlēma kļūt par treneri un skolotāju.
Jaunajai speciālistu ģimenei ierodoties Staļģenes pamatskolā, arvien biežāk rajona robežās un pāri tām sāka izplatīties ziņas par Jaunsvirlaukas pagasta sportistu panākumiem. Kā jau mācību iestādē, sportiskākie bērni aizstāv skolas godu visdažādākajās sacensībās, bet spilgtākie rezultāti gluži likumsakarīgi iezīmējās brīvajā cīņā un vieglatlētikā, kur Aivara un Lailas vadībā sāka darboties arī rajona Sporta centra treniņu grupas.
Andrejs Vasiļjevs, Uldis Siliņš, Andris Ozoliņš-Ozols, Ivars Drupa, Jānis Indrikovs – puiši un nu jau vīri, kas saukti uz goda pjedestāla gan Latvijas, gan starptautiska mēroga brīvās cīņas mačos. Augstās vietās šķēpmetēju ranga tabulā savukārt atzīmējušies no Staļģenes puses nākušie Andis Anškins, Jānis Liepa, Raimonds Jurgiļēvičs.
No sirds – katram pa daļiņai
Talantīgākos nākamais pakāpiens parasti aizved uz Murjāņiem vai Rīgu. Kā jūtas treneris, tā atdodams prom savus audzēkņus? “Kāda daļiņa sirds aiziet, bet tas ir neizbēgami. Turpinām dzīvot līdzi – kā sasniegumiem, tā arī neveiksmēm, bez kurām sportā neiztikt. Būdami šajā pusē, audzēkņi mēdz atnākt uz treniņiem, padarboties vai pastāstīt, kā klājas,” līdzīgās domās dalās abi treneri.
Vecāku prombūtne vakara treniņos un brīvdienu sacensībās zināmā mērā likusi pašu bērniem augt patstāvīgiem. Vai rosinājuši aizrauties ar sportu? Kā nu kuru. “Monika un Luīze uz stadionu, šķiet, nāk ar gariem zobiem,” spriež Laila, taču uzteic meitu apsviedīgumu un organizatoriskās spējas. Jānis gan acīmredzot no tēva mantojis interesi par cīņas sportu, kas izpaudusies jau no pirmās klases. Šogad viņš savu vārdadienu atzīmēs, Latvijas kadetu izlases sastāvā cīnoties Eiropas čempionātā Daugavpilī.
Visa ģimene noteikti būs kopā Latvijas olimpiādē Ventspilī, kur Jelgavas rajona krāsas no Lailas audzēkņiem aizstāvēs vieglatlēti Aļona Sukonnova, Inese Nagle, Inga Miķelsone, Inga Valdmane, Laura Ludevika, Andis Anškins, Māris Kučinskis, Vladislavs Prosmickis un Dmitrijs Šuļickis, bet rajona cīkstoņu izlases sastāvā startēs brāļi Andrejs un Mihails Vasiļjevi, jau pieminētie Uldis Siliņš, Andris Ozoliņš-Ozols, Ivars Drupa un Jānis Indrikovs.
Šīs nedēļas nogalē Laila vēl savējos aizvedusi uz sacensībām Valmierā. Aivaram, otro gadu esot Staļģenes pamatskolas direktora postenī, patlaban svarīgs ir eksāmenu periods un mācību gada nobeigums, bet vakaros, kā allaž, savs laiks tiek atvēlēts treniņos audzēkņiem, kas Latvijas olimpiādē grib izcīnīt pēc iespējas augstākas vietas.
