Pašvaldība nekvalitatīvajā ceļu segumā vaino satiksmes intensitāti.
Pašvaldība nekvalitatīvajā ceļu segumā vaino satiksmes intensitāti
Sniedzot atbildi uz teju divu tūkstošu iedzīvotāju parakstīto atklāto vēstuli, kurai parakstus “Zemgales Ziņas” vāca akcijas “Mēs pret bedrēm” laikā, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš nav analizējis pašreizējo situāciju, vien uzsvēris ilgtermiņa plānus, tajā skaitā iecerēto Ziemeļa tilta būvniecību, pret kuru kategoriski iebilst vides aktīvisti.
“Jelgavas ilgtermiņa attīstības prioritātes ir izglītots, konkurētspējīgs, vesels, sociāli aktīvs un radošs iedzīvotājs, ekonomiski attīstīts zināšanu, tehnoloģiju un jauninājumu centrs, kā arī pilsēta ar mūsdienīgu un ilgtspējīgu dzīves vidi,” teikts vēstulē. Taču nekur nav minēta iespēja, ka par prioritāti varētu noteikt Jelgavas infrastruktūras un galvenokārt ceļu sakārtošanu, kā tas bija prasīts iedzīvotāju parakstītajā atklātajā vēstulē.
Patlaban, pēc pašvaldības informācijas, labā tehniskā stāvoklī esot 25 procenti ielu ar asfalta segumu, un pārējās atjauno pēc plānotā grafika. Veicamajos darbos minētas vairākas Zemgales Olimpiskajam centram piegulošās ielas, taču daudzas citas, piemēram, Garozas vai Dambja, kā arī Aspazijas iela, kur ceļu segums, maigi sakot, atgādina cūku rakumus, atstātas novārtā. Daudz būtiskāka domei šķitusi problēmu risināšana par nākotni. Nenoliedzami, ka, palielinoties satiksmes intensitātei, būs jāmeklē risinājumi tranzītpārvadājumu novirzīšanai no pilsētas centra, taču pašvaldībai pati izdevīgākā šķitusi ideja par Ziemeļu tilta un tai piegulošo ceļu projektēšana, lai gan maz ticams, ka, ņemot vērā būtiskos “zaļo” iebildumus, šāda Lielupes šķērsošanas ceļa izbūve varētu īstenoties.
Atbildē tā arī nav neviena vārda par prasīto ceļu remontdarbu kontroli un realizēto projektu garantijas laika ievērošanu, kurā nekavējoties būtu jānovērš radušies defekti.
