Centrālā statistikas pārvalde publiskojusi divus ļoti nozīmīgus tautsaimniecības attīstību, kā arī pašreizējo stāvokli raksturojošus ekonomiskos rādītājus – iekšzemes kopprodukta pirmā ceturkšņa un maija inflācijas datus.
Centrālā statistikas pārvalde publiskojusi divus ļoti nozīmīgus tautsaimniecības attīstību, kā arī pašreizējo stāvokli raksturojošus ekonomiskos rādītājus – iekšzemes kopprodukta pirmā ceturkšņa un maija inflācijas datus. Par spīti tam, ka sasniegti kārtējie inflācijas rekordi, bet iekšzemes kopprodukta pieaugums ir mazāks, nekā prognozēts iepriekš, Latvijas ekonomikā iezīmējušās arī dažas pozitīvas tendences.
Vispirms jākonstatē nepatīkamie fakti. Maijā sasniegts jauns inflācijas rekords – 17,9 procenti; savukārt iekšzemes kopprodukta palielinājums gada pirmajā ceturksnī bijis tikai 3,3 procenti.
Inflācijas skaitlis nav uzskatāms par pārsteigumu, ņemot vērā pēdējās tendences pasaules un Latvijas tirgū. Kā ierasts, viens no būtiskākajiem patēriņa cenu paaugstinājuma faktoriem bija degvielas cenu kāpums, saglabājusies arī tendence sadārdzināties pārtikas produktiem, jo īpaši dārzeņiem, ko nespēja kompensēt piena produktu cenu samazināšanās. Inflāciju uz augšu turpināja dzīt arī pakalpojumu maksas palielināšanās, tostarp cenas ar mājokli saistītajiem regulējamajiem, ēdināšanas un tūrisma pakalpojumiem.
Galvenie inflāciju ietekmējošie faktori arī turpmākajos mēnešos būs cenu izmaiņas pasaules energoresursu un pārtikas tirgos, kā arī administratīvi regulējamo cenu izmaiņas.
Jebkurā gadījumā patīkami konstatēt, ka, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu kāpuma temps vismaz kļuvis lēnāks, tāpēc var prognozēt, ka arī turpmāk inflācijas palielinājums nebūs tik iespaidīgs. Tas izskaidrojams ar arvien sarūkošo iekšzemes pieprasījumu.
Šādu scenāriju liek prognozēt arī arvien lēnāk augošais iekšzemes kopprodukts. Vēl pirms gada kāpums ik ceturksni pārsniedza desmit procentu, tagad tas ir salīdzinoši lēns, jo attīstības tempi būtiski bremzē līdz šim visstraujāk augušajās nozarēs. Tirdzniecība, kas veido aptuveni piekto daļu Latvijas iekšzemes kopprodukta, pirmajā ceturksnī jau piedzīvojusi kritumu. Arī nākamajos šā gada ceturkšņos paredzama pieauguma samazināšanās būvniecības, komercpakalpojumu un finanšu pakalpojumu nozarē.
Pēdējie publiskotie dati rada cerību, ka iekšzemes kopprodukta palielinājums, salīdzinot ar pagājušo gadu, tomēr nepietuvosies nulles līmenim, kā tas jau noticis Igaunijā. Pēc iepriekšējā mēneša lejupslīdes aprīlī atkal palielinājies mazumtirdzniecības apgrozījums un par 24,7 procentiem audzis eksports, kas uzskatāms par pozitīvu zīmi, tādējādi ekonomiskā attīstība nav apstājusies, kas tomēr ļauj cerēt, ka Latvijas tautsaimniecībai izdosies īstenot “mīkstās piezemēšanās” scenāriju.
Saīsināti no www.delfi.lv
