Protams, ir tikai apsveicami, ka noteiktiem sabiedrības locekļiem ir savs viedoklis par kādu jautājumu, kā to, piemēram, par praida gājienu un tā dalībniekiem savā vēstulē demonstrē J.Liekmaņa kungs.
Protams, ir tikai apsveicami, ka noteiktiem sabiedrības locekļiem ir savs viedoklis par kādu jautājumu, kā to, piemēram, par praida gājienu un tā dalībniekiem savā vēstulē demonstrē J.Liekmaņa kungs.
Būtu tikai nepieciešams ievērot zināmu konsekvenci un nejaukt paša izdomājumus ar atsaucēm uz jau publicētu materiālu, bet, pēc visa spriežot, dažādu lietu putrošana un pretrunu meklēšana pat savā spoguļattēlā bijis teju vai rakstītāja vadmotīvs, ko godam vainago pārliecība, ka kāda homofoba vai citādi domājoša subjekta vēršanās pret praidu būtu valsts pastāvēšanas apdraudējums vai arī ka rakstā minētais kardināls Jānis Pujats vienpersoniski celtu ažiotāžu ap šo gājienu.
Ja nu kādam ļoti izdevies noskopoties ar takta trūkumu, tad tas pirmkārt ir pats kardināls, kura nepatika pret attiecīgo sabiedrības daļu izpaudusies arī iepriekš, piemēram, deklarējot, ka geji un lesbietes nav iekļaujami Nacionālajā iecietības veicināšanas programmā, faktiski padarot šo sabiedrības daļu par “non grata”. Šogad viņš, sevi diskreditējot kā garīdznieku, savam statusam neatbilstošā un baznīctēvam vairāk nekā nekorektā, homofobiskā un nicīgā manierē pamanījies izteikties par nu jau aizvadīto praida gājienu, cenšoties tam “aiz matiem” pievilkt nelikumības statusu. Zināmā mērā šādam domu gājienam seko arī vēstules autors, sākot jau ar to, ka šajā kontekstā jēdziens “minoritātes” tiek konsekventi vienādots ar tik bieži lietoto “nacionālās minoritātes”, kas ir pilnīgi “cita opera”.
Pujats praida dalībniekus pielīdzina dzērājiem un narkomāniem, J.Liekmanis iet vēl tālāk, šādā kontekstā piesaucot sadomazohistus, nūdistus un pedofilus (pēdējo nodarījumi, starp citu, ir krimināli sodāmi). Varbūt pieskaitīt arī poligāmistus, gotus, metālistus, emo piekritējus un vēl kādu sabiedrības grupu, pret ko celibāta un apspiesta niknuma nomocītajiem “papiņiem” izgāzt savu nepatiku?
Ja jau vēstules autora ļoti aizstāvētais Pujats ir tik dižens “pretgrēka cīnītājs”, lai tad varbūt “attīrīšanu” sāk ar savas baznīcas rindām, kas čum un mudž no liekuļiem un neliešiem, kuri, tā vien šķiet, kancelē nostājušies nevis sludināt Bībeles rakstus, bet gan baznīcā iemaldījušies pēc “humpalu” paciņām.
Ja reiz tik lielas bažas par mūsu minitautiņas tikumības zušanu, J.Liekmanim būtu lietderīgi apsvērt iespēju kandidēt uz Tikumības policijas vadītāja amatu. Pujatu varētu pieaicināt kā garīgo iedvesmotāju un kopīgi rīkot ne vien protestus pret praidu, bet arī skandēt publisku “fui” sabiedrības krējuma opīšiem, kas apgādājušies ar sievām un mīļākajām mazmeitu vecumā, dibināt četrdesmitgadnieku krīzes atbalsta grupas un aicināt boikotēt “Sekss un lielpilsēta” seansus kā izvirtības kalngalu.
Tomēr pamatdoma ir un paliek tā pati – lai cik lielā mērā cilvēciski var nepatikt “praidisti” vai vēl kāda sabiedrības daļa, saprātīgākais ir vienkārši iztikt bez dažādiem ar ekskrementu lidināšanu un bļaustīšanos saistītiem izlēcieniem. Turklāt nav pat nepieciešams, J.Liekmaņa kunga vārdiem runājot, “Rietumu brīnumierocis” – cilvēktiesības –, jo pulcēšanās brīvība ir aizsargāta arī mūsu valsts Satversmē neatkarīgi no indivīda orientācijas. Ja kāds to uzskata par pareizu, lai “darbojas” kaut vai ar pusizdzertu kefīra paku. Ja vēlas, lai rīko sapulces ar šādu lozungu. Un ir pilnīgi vienalga, kur notiek šādas čupošanās – Daugavmalā, Bolderājas pludmalē vai Spilves pļavās.
