Pēc iedzīvotāju sūdzībām sāk laistīt Veco ceļu (11. jūnijs).
“Pēc iedzīvotāju sūdzībām sāk laistīt Veco ceļu” (11. jūnijs)
a: Īsta elle ir Rubeņu ceļš! Apkārtnē tiek veidota rūpnieciskā zona, kravas automašīnas ved jaunbūvēm smilti un citas kravas. Putekļi nenormāli. Iedzīvotāji, kas mīt šajā ceļā, padarīti pa rūpnieku ķīlniekiem.
Cits opis: Kronvalda ielu arī! Lūdzu, lūdzu, lūdzu…
Vēl: 5. līniju arī! Lūdzu, lūdzu, lūdzu…
Mr.T: Nav ko ņurdēt. Tie, kas zina, brauc. Oficiāli ir normāls apvedceļš, pa kuru ieteicams pārvietoties, bet nekā, pa Rubeņu ceļu taču tuvāk.
iedzīvotājs: Nepārspējami ļaudis, varbūt sākam braukt pa vēl kādiem meža celiņiem un prasīt, kāpēc tie ir tik šauri un neizbraucami? Vienkārši stulbumam nav robežu, un nevajag vainot kādu varas iestādi. Jābrauc tur, kur paredzēts. Gandrīz jāierosina padarīt Veco ceļu pieejamu vien tiem, kas tur dzīvo.
jokjokjok: Un kas kontrolēs tos, kuri it kā tur nedrīkstētu braukt? Auna piere, ašās idejas…
Inga: Tāda pati situācija ir ar putekļiem E.Dārziņa ielā. Jauki, ka šogad beidzot atvēra satiksmei Tērvetes ielu. Taču drīz vien to atkal slēdza kārtējiem remontdarbiem. E.Dārziņa ielu pašlaik izmanto kā apbraucamo ceļu. Ļaudis pa grantēto ielu pārvietojas ar ātrumu, protams, virs 50 km/h, krustojumos nebremzē. Iedzīvotāji spiesti turēt logus ciet, jo putekļu mākoņi ir briesmīgi.
md: Varētu arī padomāt un piestrādāt pie Parka ielas. Tur ir vairāk nekā simts māju, un tās ievērojami ciešāk piekļāvušās ielai nekā Vecajā ceļā. Kājāmgājējam vispār nav iespējams pārvietoties, nesarijoties putekļus.
es: Un kā ar Romas ielu? Tur jau sen vajadzēja ne vien laistīt, bet arī asfaltu uzlikt! Vienā no tās sākuma mājām pie pašas sētas ir kūtiņa, kurā dzīvnieki mīt putekļos. Pēc kāda principa nosaka, kurām ielām asfalts pienākas, kurām ne?
Ernestiņš: Īsts vistu bars – man vajag tur, citam – citur!
oliņš: Ir dažādu kategoriju ielas tāpat kā valstī autoceļi. Ja zemākas kategorijas, iesaku vienoties ar pašvaldību, lai iegulda pusi līdzekļu, un būs labi. Pats dzīvoju ielā, kas plāno drīz ko tādu darīt. Zinu ielu, kur Jelgavā tāds projekts realizēts. Taču, ja negribi vienoties, turpini rīt putekļus un gaidīt, kad no debesīm kritīs manna.
“Aiz loga – metrīgas “jāņuzāles”” (12. jūnijs)
Ina: Es čaklajai “policistei” gribētu pajautāt, cik viegli nopļaut zālāju, ja neviens to nevēlas darīt pat par naudu un darītājiem nav līdzekļu un laika to veikt? Par pushektāra nopļaušanu prasa ap 100 – 130 latu. Un tas vīrs pat neuzņemas to izdarīt ātri, jo nav laika, turklāt vēl rindā jāstāv. Varbūt pensionāriem šis ir mierīgāks gadalaiks, bet strādājošajiem, viņu bērniem tas ir visstraujākais, nopietnākais brīdis ar eksāmeniem, pārbaudījumiem un tā tālāk. Visi zina, ka jāapļauj! Gan īpašnieki to izdarīs, kad varēs!
