Kompensāciju neizmaksāšana izraisa 11 rajona reisu slēgšanu, biļešu cenu celšanos un šoferu algu samazināšanu.
Kompensāciju neizmaksāšana izraisa 11 rajona reisu slēgšanu, biļešu cenu celšanos un šoferu algu samazināšanu
“Satiksmes ministrija mūs baro ar solījumiem, bet no kompensācijas esam saņēmuši tikai 30 procentu. Tas viss atgādina sprīdīša cīņu ar milzi, kur cietējs būs parastais cilvēks un pārvadātāji,” kritisko situāciju ar pasažieru pārvadājumiem raksturo SIA “Migar” valdes loceklis Uldis Valters. Turklāt kārtīgu robu pārvadātāju makā iegriezusi arī jaunā Jelgavas autoostas apsaimniekotāja rīcība, astoņas reizes paceļot reisa apkalpošanas maksu.
Līdz šim “Migar” centies būt maksimāli pretimnākošs pasažieriem, apkalpojot arī nerentablos maršrutus, bet tas, ka Satiksmes ministrija netur solījumus, situāciju krasi izmainījis. Jau izlemts 11 reisu slēgt, cenšoties pēc iespējas mazāk kaitēt iedzīvotājiem, tomēr būšot jārēķinās, ka pensionāri un mājsaimnieces dienas vidū ne vienmēr varēs kur nokļūt.
“Piektdien sasaucu šoferu sapulci, piedāvājot divus risinājumus – atlaist astoņus vadītājus vai visiem proporcionāli samazināt algas. Kolektīvs izrādījās vienots arī bēdās un izvēlējās pēdējo variantu, taču tas ir tikai īstermiņa risinājums,” skaidro U.Valters.
Maksa palielinās astoņas reizes
Ar 1. jūniju Jelgavas autoostā saimnieko valsts akciju sabiedrība “Rīgas Starptautiskā autoosta”, un pirmais tās darbs bijis pacelt reisa apkalpošanas maksu no 50 santīmiem līdz četriem latiem. “Matemātika vienkārša – mēnesī apkalpojam 1500 reisu, tātad iepriekšējo 750 latu vietā jāmaksā seši tūkstoši,” rēķina “Migar”, lielākā Jelgavas autoostas klienta, vadītājs. Turklāt no atsevišķiem nerentablākajiem reisiem tiek atvesti trīs lati, no kuriem jāsedz amortizācijas izdevumi, jāmaksā šoferu alga un par degvielu.
Rīgas Starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule reisa apkalpošanas cenas kāpumu skaidro ar valstī veikto transporta reformu. “Tā tiek rēķināta pēc vienotas formulas, ņemot vērā pasažieru plūsmu, autoostas teritoriju un vēl citus aspektus. Par ieņēmumiem ceram uzlabot pasažieru apkalpošanas apstākļus. Diemžēl šoferi gan nekādus uzlabojumus nesagaidīs, pat darbiniekiem tualeti, izbūvēt neizdosies – nav telpu. Situācija mainīsies, kad autoosta pāries uz jauno vietu,” sola V.Gromule. Jelgavā reisu apkalpošanas maksa nav augstākā valstī, piemēram, Talsos, Ventspilī un Rīgā tā ir pat astoņi lati.
Gatavi streikot
Kopš šā gada sākuma pilnībā mainīta kompensāciju izmaksas kārtība pasažieru pārvadājumu jomā, jo agrāk uzņēmumi katru mēnesi varēja rēķināties ar konkrētu summu, bet tagad izmaksas notiek reizi kvartālā pēc uzņēmuma iesniegtās tāmes par izdevumiem.
Lai gan kompensācijām par pirmo kvartālu bija jābūt izmaksātām jau 10. jūnijā, pārvadātājiem izdevies saņemt vien trešdaļu, turklāt ministru prezidents Ivars Godmanis, tiekoties ar institūciju pārstāvjiem, paziņojis par budžeta izdevumu daļas samazināšanas, kas tieši var ietekmēt arī pasažieru pārvadājumu jomu.
Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs “Ziņām” neslēpa, ka pirmdien ieplānota viņa pārstāvētās organizācijas tikšanās ar satiksmes ministru Aināru Šleseru, pēc kuras arī tiks izlemts, ko darīt tālāk. “Netiek noliegta pat streika organizēšana,” piebilst P.Salkazanovs. Arī U.Valters apliecināja gatavību piedalīties kolektīvi organizētā streikā. “Piena izliešanai vēl nebija tādu seku, kādas būs, ja pēkšņi apstāsies visa satiksme. Tas skars pilnīgi visus,” tā “Migar” vadītājs.
Ar Satiksmes ministrijas amatpersonām “Ziņām” vakar neizdevās sazināties, jo vairākas kopā ar A.Šleseru devušās uz Luksemburgu.
Jūlijā kāps biļešu cenas
Lai kaut daļēji kompensētu būtiskos robus uzņēmuma budžetā, “Migar” Jelgavas rajona padomē iesniedzis pieteikumu par pasažieru pārvadājumu tarifa celšanu. Tas plānots vidēji par 35 procentiem – no 2,5 līdz 3,5 santīmiem par kilometru. Ticamākais, ka jaunās biļešu cenas spēkā stāsies ar jūliju. Jāpiebilst, ka iepriekšējais rajona pārvadājumu cenu kāpums bija 2005. gada jūlijā.
“Varu pateikt tikai vienu – jaunā kompensāciju izmaksas kārtība liek nevis ekonomēt, bet tērēt. Turklāt liedz plānot ilgtermiņā, jo nezinām, ar ko varam rēķināties. Būtībā tā no ministrijas puses ir krāpšana,” pauž U.Valters.
