SIA «Balkom» prasīto vairāk nekā 228 tūkstošu latu zaudējumu atlīdzināšanu Jelgavas pašvaldība uzskata par nepamatotu.
SIA “Balkom” prasīto vairāk nekā 228 tūkstošu latu zaudējumu atlīdzināšanu Jelgavas pašvaldība uzskata par nepamatotu
Jelgavas dome piektdienas ārkārtas sēdē noraidīja SIA “Balkom” iesniegumu, kurā uzņēmums pieprasīja pašvaldībai atlīdzināt zaudējumus 228 865,07 latu apmērā, kas tai radušies saistībā ar it kā prettiesiski domes pieņemtu lēmumu, liedzot iespēju ierīkot alternatīvo apkuri mājā Jelgavā, Satiksmes ielā 35a.
Kā domes sēdē paskaidroja pašvaldības intereses pārstāvošais SIA “MS” jurists Ēriks Spurelis, šāda “Balkom” prasība ir noraidāma, jo uzņēmums nokavējis likumā paredzēto termiņu par zaudējumu atlīdzināšanas pieprasījuma iesniegšanu. Turklāt dome nebija saņēmusi dokumentālu apstiprinājumu par firmai radītiem zaudējumiem, jo, kā iepriekš sacīja SIA “Balkom” pārstāvis, šie dokumenti 2005. gadā nozagti kopā ar uzņēmuma ģenerāldirektora somu. Lai noskaidrotu šāda apgalvojuma patiesumu, Jelgavas dome vērsusies Prokuratūrā.
Ar dokumentiem – “gali ūdenī” 2004. gada 25. martā SIA “Balkom” saņēma būvatļauju rekonstruēt minēto namu Satiksmes ielā un pēc nedēļas vērsās Jelgavas domē ar lūgumu atļaut deviņstāvu ēkā ierīkot alternatīvo apkuri, uz tās jumta uzbūvējot katlumāju. Tā paša gada septembrī domes sēdē pieņemts lēmums to noraidīt, ko savukārt Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja SIA “Balkom”.
2005. gada maijā Administratīvā rajona tiesa domes lēmumu liegt ierīkot namā alternatīvo apkuri atzina par spēkā neesošu un noraidīja arī domes iesniegto apelācijas sūdzību. Taču tikai šā gada februārī SIA “Balkom” vērsās Jelgavas pašvaldībā ar iesniegumu kompensēt firmai zaudējumus, kas radušies, veicot papildu darbus namā, kamēr tur nebija ierīkota alternatīvā apkure, kā arī veicot maksājumus trešajām personām par būvuzraudzību un arhitektūras projektiem un sedzot kredītprocentu maksājumus bankai.
Nevienu no šīm pozīcijām uzņēmums dokumentāli pamatot nevarēja, un arī no trešās puses – būvdarbu veicēja SIA “Panda” – atbilstošus dokumentus neizdevās saņemt, jo 2007. gadā tika pasludināta tās maksātnespēja, taču maksātnespējas administratoram attiecīgie dokumenti nav iesniegti.
Darbojušies iedzīvotāju interesēs
Domes sēdē izvērtās aktīva diskusija par to, vai tolaik domes lēmums liegt ierīkot alternatīvo apkuri bijis likumīgs. Deputāts Arnis Razminovičs uzskatīja, ka šī situācija jārisina tiesas ceļā, taču pauda pārliecību, ka par lēmuma pamatotību jāatbild domes amatpersonām. Arī deputātam Ivaram Krastiņam bija šaubas, kā balsot par šo lēmumu, jo neesot bijis laika pirms ārkārtas sēdes iepazīties ar iesniegtajiem dokumentiem, turklāt fakts, ka Administratīvā rajona tiesa kādreizējo domes lēmumu atzinusi par spēkā neesošu, nostādot viņu duālā situācijā. Tomēr par lēmumprojekta noraidīšanu visi klātesošie deputāti nobalsoja “par”.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš toreizējo domes lēmumu skaidroja ar tolaik pilsētā īstenoto politiku, tas ir, censties saglabāt maksimāli daudz namu ar kopējo centrālo apkuri, tādējādi minimalizējot strauju apkures tarifu kāpumu, ko varētu izraisīt masveida pieslēgšanās alternatīvajai apkurei.
Savukārt pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks uzsvēra, ka zaudējumi firmai radušies pašu aizkavētas būvniecības dēļ, jo, piemēram, gāzesvada izbūve, kas nodrošinātu kurināmā piegādi alternatīvajai apkurei, veikta tikai 2005. gadā. Šāda aizkavēšanās notikusi, jo vairāki privātīpašnieki nav vēlējušies dot atļauju gāzesvada izbūvei savās teritorijās.
“Uzskatu, ka SIA “Balkom” rīcība ir negodīgs un nelikumīgs mēģinājums izspiest no pašvaldības naudu,” izteicās A.Rāviņš.
Domes lēmumu likumā paredzētajā kārtībā var apstrīdēt Administratīvajā rajona tiesā.
