Mērniecībā nevar iztikt bez telpiskās domāšanas un matemātikas.
Mērniecībā nevar iztikt bez telpiskās domāšanas un matemātikas
“Zemeslode ir sadalīta rūtiņās, un mēs cilvēkiem palīdzam tajās pareizi ielikt to, ko viņiem vajag,” par savu profesiju stāsta uzņēmuma SIA “Livland” mērnieks Ģirts Jansons, kura ikdienas darbs kopā ar kolēģi Sandi Lindi norisinās gan telpās, gan ārā. Speciālisti, kuri šajā arodā ir aptuveni trīs gadus, mēra, pieraksta rezultātus, pārbauda to precizitāti un veic nepieciešamos aprēķinus. Iegūtos datus viņi izmanto attiecīgā zemesgabala uzmērīšanai un plāna zīmēšanai. Galvenais instruments šajā darbā ir elektroniskais tahimetrs, bez kura process apstātos.
Sarežģītākais – noteikt cenu
Meistari stāsta, ka mūsdienās mēra digitāli, viss “sasists” koordinātās. Teritorija tiek pārvērsta ciparos. Galvenokārt mērniekus meklē, ja saimnieks grib kaut ko būvēt vai noteikt teritorijas robežas.
Speciālisti atklāj, ka sarežģītākais darba procesā ir aprēķināt samaksu. “Tas ir nepatīkamākais. Jāatrod balanss, cik būs ieguldīts darba, cik tas maksās un cik varētu maksāt klients,” spriež Sandis. Ģirts piebilst, ka pārējo var izdomāt un atrisināt ar kalkulatora palīdzību. “Situāciju sarežģī fakts, ka cena jānosaka pirms darba, jo apmēram ir zināms, kas būs jāveic, bet gadās, ka jādara vairāk. Piemēram, klients nav visu izstāstījis, bet jānomēra,” stāsta Ģ.Jansons. “Tirgošanās ir nepatīkamā daļa. Intensīvi darbojamies ar potenciālo klientu piesaisti, konkurentiem, jo profesija neaprobežojas tikai ar inženieru darbu.”
Kaudzīšu laiki
Kaut gan laiks gājis uz priekšu, Sandis atklāj – joprojām cilvēki regulāri cīnās par robežām. “Parasti viņi, iesprauduši puļķīti sev par labu, mēģina izlikties, ka viss ir kārtībā un tā jau bijis,” stāsta S.Linde. Puiši teic – cilvēki, kuru teritorijā iesprausts šis mietiņš, grib, lai mērnieki ir kā municipālā policija un noliek to atpakaļ. “Tad pusstundu rit cīņa, kurā pusē tiks upeņu krūms, kurā būs robeža,” saka Ģirts. Gadās arī komersanti, kas sarēķina, ka, visu robežu pabīdot pa trim centimetriem, viņš, piemēram, zaudē 20 latu.
Speciālisti stāsta – dažreiz, aizbraucot uz laukiem, citi domā, ka noteikti jāliek galdā kafija. “Tā ir brāļu Kaudzīšu attieksme. Taču mūsdienās pierasts, ka visā Latvijā rit būvniecība un mērniekiem nekādu lauru ap galvu nav,” teic Ģirts. “Savukārt atalgojums ir atkarīgs no tā, cik katrs padara. Diemžēl saistībā ar ekonomisko situāciju algas slīd uz leju. Cenas “ripo” par diviem trim gadiem atpakaļ. Klienti vinnē, bet mēs ne.”
Ne katrs var mērīt
Gadu laikā kā jau visās profesijās notikušas izmaiņas. Kļuvis vienkāršāk. Agrāk viena objekta uzmērīšana un saskaņošana vilktos mēnesi, bet tagad to var veikt krietni ātrāk. Mērnieki galvenokārt strādā ar elektronisko tahimetru un datoru, bet pirms vairākiem gadiem būtu nepieciešama ļoti mākslinieciska dvēsele – viss jāsazīmē ar roku. Mūsdienās novilkt taisnu līniju nav problēmu.
SIA “Livland” mērnieki stāsta, ka jebkurš tomēr nevar būt mērnieks. “Esmu domājis, kāpēc viņiem nesanāk, bet atbildi nespēju atrast,” tā Ģirts. Viņš piebilst, ka divu nedēļu laikā top skaidrs, vai cilvēks ir piemērots šai profesijai. Tajā nevarot iztikt bez – telpiskās domāšanas, lai gan dators precīzi visu izskaitļo, arī pašam nepieciešams prast ātri izrēķināt iznākumu, kaut aptuveni.
“Šajā arodā jābūt pieredzei darbā ar datoru, tad ir vieglāk strādāt, jo students, kas tikai augstskolā iemācījies rasēšanas programmu, vēl pusgadu “iesils”, līdz tā lieta aizies. Taču uz to arī jābūt ķērienam,” spriež Sandis.
Kā interesanto savā darbā speciālisti atklāj to, ka darbs nenotiek vien birojā pie datora. Ir iespēja apbraukāt Latviju, būt pie dabas, svaigā gaisā. Ģirts piebilst, ka šī profesija vairāk radīta cilvēkam, kuram patīk strādāt vienam. “Nav visu laiku jāpielāgojas citiem, piemēram, kā tas ir pārdevējiem. Šis darbs galvenokārt norisinās ar sevi un vienu kolēģi. Tikai piecas minūtes jāizpatīk kādam cilvēkam, un tad var atkal darīt pēc sava prāta. Jāteic, ka tā ir kaķa profesija,” vērtē Ģ.Jansons.
Formula – vējš, lietus un sniegs
Nav tā, ka mērnieki dodas strādāt jebkādos laika apstākļos. Viņiem ir formula – vējš, lietus un sniegs. Ja divi no tiem sakrīt, tad ir ārprāts. Ja viens – var strādāt. Protams, ļoti steidzamos gadījumos ir jābrauc. Aparāts aizsnieg, aizlīst, paši nosaluši. Tomēr rezultātam jāsanāk tādam pašam kā labvēlīgos laika apstākļos.
Lai darbs ritētu veiksmīgi, pie otra kolēģa jāpierod, jāsastrādājas. “Sākumā vienmēr ir grūti. Nepieciešams aptuveni gads, līdz rodas pareizais kontakts ar viņu,” stāsta Ģirts un piebilst, ka ģeodēzijas studentu bariņi šajā arodā izmēģināt roku nāk strīpām, tomēr ļoti maz viņu paliek. Arī lielākā daļa, kas Latvijā nodarbojas ar mērniecību, ir bez speciālās izglītības. Tomēr ir grūti, ja papildus nav apgūta matemātika un fizika, bet, piemēram, izmācoties vispārējos izglītības kursus inženierzinātnē, problēmu nav.
***
Par mērniecību
Mērnieks veic zemes teritoriju mērīšanu, izveido un papildina teritorijas kartes un plānus, iemēra apbūves vietas, zemes apgabalu robežas, zīmē apvidus plānu attiecīgajai teritorijai. Mēra arī zemes virsmas reljefa augstumu, nosaka dabas vai celtniecības objektu precīzu atrašanās vietu.
Pirms reālo darbu sākšanas speciālisti pēta zemes īpašumu juridiskos dokumentus, nereti arī pārmēra zemesgabala iepriekšējās robežas, lai tās precizētu.
Aprīkojums: teodolīts, nivelieris, metāla mērlente, mērinstrumentu statīvs, GPS statīvs u.c.
Mērījumos un aprēķinos iegūtos datus viņi izmanto attiecīgā zemesgabala plāna zīmēšanai.
Gatavos plānus mērnieki nodod zemes ierīkotājiem un īpašniekiem.
Mērniekam nepieciešamas matemātiskas spējas un precizitāte, nolasot informāciju no kartes vai atzīmējot tajās mērījumu datus.
Mērniekam vajadzīga laba redze un dzirde, jo, vairākiem kopā strādājot, nākas sazināties, no attāluma signalizējot ar rokām un balsi.
Kabinetā notiek mērījumu plānošana un iegūto rezultātu apstrāde, pārskatu sagatavošana un plānu zīmēšana.
Profesijā apgūstamie mācību priekšmeti: ģeometrija, matemātika, rasēšana, ģeodēzijas pamati, ģeodēzisko darbu aprēķini, kartogrāfija, datorzinības.
Darba iespējas: licencētos mērniecības uzņēmumos, valsts zemes dienesta mērniecības birojos. Nokārtojot speciālus eksāmenus, var iegūt licenci pastāvīgai darbībai.
Ja vēlies kļūt par mērnieku, novērtē: vai esi precīzs un akurāts? Vai spēj koncentrēt uzmanību ilgstošai un nemainīgai nodarbei? Vai patīk uzturēties brīvā dabā un staigāt garus gabalus kājām?
