Sāpes, stresu un nereti arī nopietnus draudus veselībai un dzīvībai ganībās mājdzīvniekiem sagādā dažādi asinssūcēji kukaiņi.
Sāpes, stresu un nereti arī nopietnus draudus veselībai un dzīvībai ganībās mājdzīvniekiem sagādā dažādi asinssūcēji kukaiņi
Kaut arī salīdzinoši mūsu rajonā ir maz mitrāju, kur masveidā varētu savairoties govīm un citiem lopiņiem netīkami kaitēkļi, laižot dzīvniekus ganībās, veterinārārsti iesaka ievērot asinssūcēju kukaiņu “aktīvo” periodu un pēc iespējas mazāk pļavās ļaut doties tieši šajā laikā. Piemēram, knišļu kāre baroties ar lopiņu asinīm ilgst līdz pat jūnija beigām, tādēļ šajā laikā pastaigas jāļauj dienas vidū un naktī līdz saullēktam. Ja novēro knišļu masveida savairošanos, mājlopus nevajadzētu laist laukā.
Vilces pagasta veterinārārsts
Aivars Alksnis apkalpo lielāko skaitu ganāmpulku mūsu rajonā. Viņa pārraudzībā ir 128 saimniecības ar liellopiem, kas vecāki par diviem gadiem, bet kopumā govis un citus lopus audzē teju pusotrs simts vilcenieku. Veterinārārsts skaidro, ka pēdējo gadu laikā (pat tad, kad knišļu uzbrukumi sagādāja raizes Latgales lopkopjiem) Vilcē tādu problēmu nav bijis. “Mums nav tādu slapju vietu, kur savairotos kaitēkļi, turklāt pēdējās dienas līst, tādēļ problēma nav tik liela. Fermās ar “neaicinātiem ciemiņiem”, piemēram, sirseņiem, tiek galā ar parastāko pletni, bet mušas ierobežo ar speciāliem smidzinātājiem,” saka A.Alksnis, kurš savus zemniekus sauc par visrūpīgākajiem pret mājlopiem.
Odi jeb dzēlējodi
Mātītes ir asinssūcējas, bet tēviņi sūc nektāru. Odi parasti sastopami mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visrosīgākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās. Kāpuri dzīvo ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai ezeru un upju seklumā. Tie sastopami arī applūdušos pagrabos. Kāpuri barojas ar planktonu.
Dunduri
Lielākie no asinssūcējiem divspārņiem. Zīdītāju, tajā skaitā cilvēku, asinis sūc tikai mātītes, bet tēviņi pārtiek no nektāra, augu sulām un laputu saldajiem izdalījumiem.
Dunduru mātītes dūriens ir visai sāpīgs, jo brūcē tiek ievadītas siekalas, kas kavē asins sarecēšanu. Kāpuri attīstās augsnē, dūņās vai trūdošās augu atliekās. Dunduri aktīvi galvenokārt dienas vidū, parasti uzturas mitrās vietās, pie ūdeņiem.
Lielākie ir diždunduri. No tiem prāvākie – govju (attēlā) un briežu dunduri.
Mušu dzimta
Sugu skaita ziņā ir lielākā Latvijā. Mušām raksturīga daudzveidīga bioloģija. Vairāku sugu kāpuri attīstās trūdošu organisku vielu atliekās, ekskrementos, savukārt citu sugu kāpuri ir augēdāji. Pieaugušās mušas sastopamas uz ziediem, kokiem un krūmiem, zālē. Tās barojas ar nektāru, augu sulu, pūstošiem atkritumiem un ekskrementiem.
Dažas sugas ir plēsīgas, citas sūc asinis, piemēram, sīvā muša (attēlā). Uz dzīvniekiem un cilvēka sīvā muša uzturas tikai asins sūkšanas brīdī. Parasti tās var novērot sēžam uz mājdzīvnieku novietņu sienām. Viena no biežāk sastopamajām sugām ir istabas muša, kas var pārnēsāt daudzu infekcijas slimību ierosinātājus.
Miģeles
Sīki, vārīgi odveidīgie divspārņi garām kājām. To kāpuri dzīvo dažādās vietās – ūdenī, mitrā augsnē, augu atliekās, mēslos. Miģeļu mātītes sūc citu kukaiņu asinis (hemolimfu), bet dažas sugas arī siltasiņu dzīvnieku (arī cilvēka) asinis. Savukārt tēviņi pārtiek no ziedu nektāra.
Knišļi
Pēdējos gados vislielākās nepatikšanas dzīvnieku īpašniekiem sagādājuši tieši šie kukaiņi. Tie ir nelieli (līdz četrus milimetrus gari) odveidīgo apakškārtas divspārņi. Vairāku knišļu sugu mātītes ir asinssūcējas. Parasti aktīvi no rītiem un vakaros. Tie nelido, ja dienā ir augsta gaisa temperatūra, zems mitruma līmenis un vējš, kā arī naktīs. Knišļi olas dēj lēni tekošā, seklā ūdenī, kur no tām izšķiļas kāpuri. Masveidā savairojas karstā un sutīgā laikā, kad pazeminās ūdens līmenis baseinos, tas ir pietiekami silts, un šādu ūdenskrātuvju apkārtnē ir daudz.
Koduma vietā ievada siekalas, kas satur fermentus – dzīvnieka organismam svešas olbaltumvielas, kas var ierosināt alerģiskas reakcijas. Katram atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām uz knišļu kodumiem ir atšķirīga reakcija. Koduma vietā var veidoties tikai iekaisums, bet, ja to daudz, pat sākties anafilaktiskais šoks, un dzīvnieks no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem iet bojā.
***
Ieteikumi
Ja rodas aizdomas, ka dzīvnieku smagi sakoduši asinssūcēji kukaiņi, piemēram, knišļi, tas nekavējoties jāved (vēlams transportēt, nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un jāizsauc veterinārārsts, lai rīkotos pēc viņa norādēm.
Pārtikas un veterinārais dienests veterinārārstiem iesaka ganību periodā papildināt medikamentu rezerves ar preparātiem tūsku, aseptisku iekaisumu, alerģijas, šoka, kolapsa novēršanai, kā arī antiendotoksiskai, pretdrudža, pretiekaisuma un pretsāpju iedarbībai.
Lai pasargātu mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu kodumiem, lopiņus pirms izlaišanas ganībās jāapstrādā ar repelentiem jeb līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču pirms to iegādes noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu.
