Gribu padalīties savās pārdomās un pieredzē par Jelgavas mediķiem.
Dažkārt mūsu laikrakstā ir negatīvi raksti par mediķiem. Protams, situācijas ir dažādas. Saprotu – kad jāzaudē tuvs cilvēks, tad sāp, un mēs meklējam atbildes uz jautājumu – kāpēc tas notika ar manu tuvo cilvēku.Šoreiz gribu teikt paldies Jelgavas Neatliekamās palīdzības mediķiem. Vērsos pēc palīdzības jaunai sievietei, un palīdzība bija nepieciešama nakts stundā. Paldies jaukajai brigādei, kas palīdzēja un pat nesteidzās projām. Pagājušajā nedēļa bija jāizsauc Jelgavas «ātrie» pie manas 81 gadus vecās tantes Lūcijas Butkas. Vakar atkal lūdzām palīdzību manai 76 gadus vecajai mātei Veronikai Naglei. «Ātrie» Līvbērzē ieradās nepilnu 15 minūšu laikā. Paldies jaukajām dakterītēm par sirds siltumu, uzmundrinājuma vārdiem un profesionāli sniegto palīdzību.Tālākā ārstēšanās abām sirmajām kundzēm notiek Jelgavas terapijas nodaļā. Nu jau otro nedēļu sanāk saskarties ar mediķu darbu. Cik var novērot, tur pārsvarā guļ gados veci cilvēki. Nu, nav tā, ka pret veciem cilvēkiem ir sliktāka attieksme!Paldies dakterītei Ādamsonei, dakterim Dzalbam un visai viņu nodaļai! Lai tikai mums, tuviniekiem, pietiktu tikpat daudz pacietības, sapratnes un mīlestības pret mūsu slimniekiem.Varbūt kādam būs iebilde – tas taču ir mediķu darbs! Jā, protams, tā ir, un viņi ir savā vietā un dara savu darbu! Tikai maza piebilde – mediķi arī dzīvo šajā valstī ar tām pašām rūpēm un raizēm, un arī viņi ir cilvēki, kuriem gadās pa kādai dzīves likstai. Lai mums visiem pietiek pacietības un iecietības vienam pret otru!
