Šķirnes suņa «pašizmaksa» var sasniegt vairākus simtus latu.
Šķirnes suņa “pašizmaksa” var sasniegt vairākus simtus latu
“Vēlos nopirkt x šķirnes kucēnu, lēti, var bez ciltsrakstiem,” šādi sludinājumi nav retums. Saprotams, lieku naudu maksāt nevēlas neviens. Pat par mīļdzīvnieku, kurš ģimenē dzīvos desmit un vairāk gadu, neesam gatavi maksāt dārgi. Šķirnes dzīvnieka gribētājs ir izbrīnīts, ka audzētāji par mazo dzīvībiņu prasa vairākus simtus latu. Pārsvarā pircēji nezina, cik darba un līdzekļu jāiegulda, lai mūs priecētu tādi skaistuļi kā, piemēram, tālrādes ekrānos redzamais komisārs Reksis.
“Nezinu, kur radies tāds mīts, bet daļa pircēju uzskata, ka šķirnes kucēns būs daudz lētāks, ja no audzētāja to pirks bez ciltsrakstiem,” sarunā ar “Ziņām” uzsver vācu aitu suņu šķirnes audzētāja Aina Korņilova. Ciltsraksti ir tikai papīrs, kura izdevējs apliecina, ka kucēnu izaudzinājis konkrētais audzētājs, un tajā norādīta suņa izcelsme vairākās paaudzēs. Parasti šāda dokumenta noformēšana klubā nemaksā vairāk par pārdesmit latiem.
Federācija, asociācija, klubi
Šķirnes suņus reģistrē un ciltsrakstus izsniedz Latvijas Kinoloģiskā federācija (LKF) un Latvijas Kinoloģiskā asociācija (LKA), kā arī atsevišķi klubi, kas nav iesaistījušies nevienā minētajā organizācijā. Ciltsrakstu izsniedzēji rīko izstādes un uzrauga vaislas ciltsdarbu. Jāuzsver, ka Latvijā nav vienotas jumta organizācijas visiem šķirnes suņiem. Kāpēc izveidojusies šāda situācija – par to citreiz.
“Lētās” rūpes par šķirnes kuci
“Galvenais ir saprast, ka labu šķirnes kucēnu nav iespējams izaudzināt ne par 50, ne 100 latiem,” turpina Korņilovas kundze. Ciltsraksti, kas apliecina mazuļa izcelsmi, nebūt nav lielākie izdevumi, kas veido kucēna cenu. Lauvas tiesa jāmaksā par audzētāja iepriekš ieguldīto lielo darbu, audzinot suņuka vecākus, tos vedot uz izstādēm ekspertu novērtēšanai, pārojot un pēc tam gādājot par mazuļiem līdz vismaz astoņu nedēļu vecumam, kad tos saskaņā ar likumdošanu drīkst pārdot.
Ikvienam sunim, kurš pretendē kļūt par savas šķirnes turpinātāju, vecāki ir zināmi vismaz līdz piektajai sestajai paaudzei. Tas nozīmē, ka iepriekš veikta mērķtiecīga dzīvnieku atlase, lai vaislai izmantotu tikai tos suņus, kas atbilst stingrām noteiktas šķirnes raksturīgajām īpašībām. Pirms vairošanas daudzām šķirnēm iepriekš būs jāveic sarežģītas veselības pārbaudes. Piemēram, vairumam dienesta suņu obligāts ir tā dēvētais displāzijas tests. Tas tāpēc, ka displāzija ir iedzimta slimība, kas progresējot izraisa smagus, ļoti sāpīgus kustību traucējumus. Viena obligātā testa izmaksas šobrīd ir aptuveni simts latu.
Lielajiem dienesta suņiem jāsaņem noteikta līmeņa dresūru apliecinošs dokuments, kā arī jāapliecina psiholoģiskā piemērotība konkrētu dienesta pienākumu pildīšanai. Līdz ar to visu šo šķirņu dzīvnieku apmācība izmaksās vismaz pārsimt latu.
Lai suni varētu izmantot vaislai, jāsaņem arī vairāku izstāžu novērtējumi par atbilstību noteiktiem šķirnes standartiem. Izstādēs eksperti līdz ar atbilstību izskata standartam novērtē suņa psiholoģisko stabilitāti. Tie, kuri pārāk agresīvi un neadekvāti reaģē uz ārējiem kairinājumiem, saņem negatīvu vērtējumu un tiek diskvalificēti. Protams, piedalīšanās izstādēs arī prasa līdzekļus.
Pārošana un rūpes par kucēniem
Tikai tad, kad izdarīts viss iepriekšminētais, var organizēt pārošanu. Kuces īpašniekam būs jāmaksā par suņa “pakalpojumiem”. Tagad raksturīgi Latvijas labākos šķirņu pārstāvjus vest pārot uz ārvalstīm. Tas izmaksās vismaz 500 – 700 eiro plus ceļa izdevumi.
Tālākās rūpes ir uz kuces saimnieka pleciem. Grūsnība ilgst divus mēnešus, un šajā laikā topošajai suņumammai jāsagādā laba un stiprinoša barība. Dzemdību laikā dažkārt nepieciešama veterinārārsta klātbūtne, kas prasīs papildu izdevumus. Kucēni jābaro ar profesionālu barību vismaz līdz četru nedēļu vecumam, jāattārpo, jāvakcinē un jāiezīmē ar mikročipu. Arī tas prasīs vismaz simts latu vienam mazulim. Tā veidojas cena, kuru maksājam par to, lai daudzus gadus mūs priecētu dzīvnieks, kurš izskatīsies tāds, kādu esam sapņojuši iegādāties, un viņam būs minimālas iespējas saslimt ar kādu iedzimtu kaiti.
