Gribu padalīties savās pārdomās un pieredzē par Jelgavas mediķiem.
Gribu padalīties savās pārdomās un pieredzē par Jelgavas mediķiem.
Dažkārt mūsu laikrakstā ir negatīvi raksti par šīs profesijas pārstāvjiem. Protams, situācijas ir dažādas. Saprotu brīžus, kad jāzaudē tuvs cilvēks. Tad sāp un meklējam atbildes uz jautājumu – kāpēc tas notika ar manu tuvinieku?
Šoreiz vēlos teikt paldies Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstiem. Pie viņiem vērsos nakts stundā, jo bija nepieciešama palīdzība jaunai sievietei. Paldies jaukajai brigādei, kura bija klāt īstajā brīdī un pat nesteidzās projām.
Pagājušajā nedēļā “ātros” vajadzēja izsaukt pie manas 81 gadu vecās tantes Lūcijas Butkas.
Vakar atkal lūdzām mediķu palīdzību manai 76 gadus vecajai mātei Veronikai Naglei. Līvbērzē viņi ieradās nepilnu 15 minūšu laikā. Paldies jaukajām dakterītēm par sirds siltumu, uzmundrinājuma vārdiem un profesionāli sniegto palīdzību.
Tālākā ārstēšanās abām sirmajām kundzēm norit Jelgavas slimnīcas Terapijas nodaļā. Nu jau otro nedēļu nākas saskarties ar mediķu darbu. Cik esmu novērojusi, tur galvenokārt ārstējas gados veci cilvēki. Nav tā, ka pret viņiem ir sliktāka attieksme!
Paldies dakterītei Ādamsonei, dakterim Dzalbam un visai nodaļai. Lai mums, tuviniekiem, pietiktu tikpat daudz pacietības, sapratnes un mīlestības pret mūsu slimniekiem.
Varbūt kādam būs iebilde – tas taču ir mediķu darbs! Jā, protams, taču viņi ir savā vietā un veic savu darbu! Tikai maza piebilde – mediķi arī dzīvo šajā valstī ar tām pašām rūpēm un raizēm, un viņi arī ir cilvēki, kuriem gadās pa kādai dzīves likstai.
Lai mums visiem pietiek iecietības citam pret citu!
Ar cieņu – Māra Arāja
