Divarpus nedēļās ekspozīciju Stokholmā apskata nepilns pusotrs tūkstotis.
Divarpus nedēļās ekspozīciju Stokholmā apskata nepilns pusotrs tūkstotis
Ja tie, kas ieradās apskatīt izstādi tās atvēršas pirmajā stundā, būtu palikuši arī uz atklāšanas sarīkojumu, kas sākās stundu vēlāk, visiem galerijā vietas, visticamāk, nepietiktu, Jelgavas Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere teic par Ģederta Eliasa gleznu izstādes atklāšanu galerijā “Grona Paletten” Stokholmā.
Apmeklē mazliet vairāk nekā parasti
Uz Zviedriju pagājušomēnes ceļoja 30 Ģ.Eliasa gleznu, kas tapušas pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Izstādi organizēja Jelgavas muzejs un Ģ.Eliasa fonds Zviedrijā ar Valsts kultūrkapitāla fonda, sponsoru, Latvijas vēstniecības Zviedrijā un Jelgavas domes atbalstu. Ekspozīcija divarpus nedēļu bija apskatāma galerijā Stokholmas centrā, Ūdengatenā pretī pilsētas bibliotēkai.
Pēc izstādes slēgšanas galerijas īpašnieks Leifs Eriksons apmeklētāju skaitu vērtējis kā nepilnu pusotru tūkstoti: tas esot mazliet vairāk nekā parasti, un var teikt, ka piepildījušās piesardzīgi optimistiskās apmeklējuma prognozes. Tādas pieņemt ļāva gan galerijas atrašanās vieta, gan izstāžu vietas pamanāmība. Tas, ka daļu ekspozīcijas var redzēt pa lielajiem logiem, esot licis ienākt un latviešu klasiķa mākslu tuvāk aplūkot ne vienam vien garāmgājējam. Turklāt glezna “Mājas gals” bija ievietota logā.
“Klasiķis, kura vārdā nosaukts liels muzejs”
Izstāde, kuras atklāšanā ar rūpīgi gatavotu uzrunu uzstājās Latvijas vēstniece Zviedrijā Elita Kuzma un piedalījās Jelgavas muzeja un Eliasa fonda vadība, izpelnījās arī vairāku plašsaziņas līdzekļu uzmanību.
Par izstādi informēja laikraksts “Svenska Dagbladet”, kas ievietoja Stina Johansona nelielu rakstu “Dramatiskas dzīves liktenis aiz ekspresīvas latviešu glezniecības”, ko rotā gleznas “Maija ar saulessargu” prāva fotogrāfija. Apskatnieks atgādina – Zviedrijas izstāžu dzīve nav latviešu mākslas notikumiem bagāta. Viņš min katalogā paustos Eliasa biogrāfijas svarīgākos faktus: mākslinieks piedalījies 1905. gada revolūcijā, studijās Eiropā iepazinis modernismu, “pārdzīvojis karus un okupācijas, kuru dažādie varasvīri ir ļāvuši viņam dzīvot un gleznot reālistiskā, ekspresīvā stilā”. Pieminēts arī, ka “savā zemē Eliass ir klasiķis, kura vārdā nosaukts liels muzejs”.
Atzīdams, “nav viegli iegūt pārskatu par viņa mākslu no šīs ierobežotās atlases, kas turklāt ir kompakti izkārtota”, Johansons izstādē apskatāmās gleznas no Eliasa divdesmito gadu daiļrades vērtē kā tādas, kur “vienā brīdī izpaužas dekoratīvs sensuālisms kā Matisam, bet nākamajā Ģederts Eliass lietišķi ekspresīvi attēlo komplekso un interesanto divdesmito gadu pilsētu skatus un interjerus”.
Šī, kā zināms, ir Ģ.Eliasa otrā personālizstāde ārzemēs. Iepriekšējā notika 2005. gadā Berlīnē. Pēc M.Kauperes stāstītā, Jelgavas muzejs un mākslinieka vārdā nosauktais fonds apzina iespējas trešo līdzīga lieluma skati rīkot Francijā. Viena no iespējām varētu būt izstādi organizēt Parīzes piepilsētā, kur ritējusi fonda vadītājas Izabellas Cielēnas bērnība.
