Jaunā pieeja paredz pāreju no pasīvas teorētisku zināšanu apguves uz paša atklājumiem.
Jaunā pieeja paredz pāreju no pasīvas teorētisku zināšanu apguves uz paša atklājumiem
Noslēdzies projekts “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos”, kura laikā izveidots mūsdienīgs mācību saturs, modernizēta tā pasniegšanas forma un izstrādāti skolotāju atbalsta materiāli.
Lāsma Antoneviča
Lai nodrošinātu jaunās mācību sistēmas īstenošanu, projekta laikā tika apmācīti 2950 skolotāju un pilnveidotas viņu prasmes darbā ar jauno mācību saturu. Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā izstrādāts šāds apjomīgs projekts, kurā piedalījušies ne vien mācību spēki, bet arī zinātnieki un uzņēmēji, informē Izglītības satura un eksaminācijas centrs, kas īstenojis projektu ar ES struktūrfondu atbalstu.
Veicina pētniecisko darbību
Interese apgūt dabaszinātnes un matemātiku ir būtisks priekšnosacījums, lai skolēni izvēlētos turpināt karjeru zinātņu un tehnoloģiju nozarēs, bet ne mazāk svarīgi ir katram pilnveidot izpratni par dabā un apkārtējā dzīvē notiekošajiem procesiem, kā arī prast lietot skolā iegūtās zināšanas, jauno filosofiju skaidro projekta autori. Lai to panāktu, tiek akcentēta skolēna aktīva iesaistīšanās mācību procesā, pētnieciskās darbības veicināšana, kas skolēnos attīsta dažādas prasmes. Jaunā sistēma dod iespēju skolotājam kļūt par konsultantu, bet audzēknim par pētnieku.
Bija jāmācās no galvas grāmata
Projekta laikā no 2005. līdz 2008. gadam tika izstrādāts skolotāju atbalsta materiālu komplekts bioloģijā, fizikā, ķīmijā un dabaszinātnēs 10. – 12. klasei, metodiski izdevumi un darba materiālu komplekti skolēniem, kā arī materiāli elektroniskā formātā. Modernizētais mācību saturs jau aprobēts 50 pilotskolās (tostarp Jelgavas Valsts ģimnāzijā, 1. ģimnāzijā un Elejas vidusskolā), un to apguvuši vairāk nekā 6000 skolēnu.
Projekta speciālisti secinājuši, ka jaunieši pilnveidojuši izpratni par procesiem un likumsakarībām dabā un matemātiskajiem modeļiem, par ko liecina diagnosticējošo darbu rezultāti. “Pirms tam mums bija vienkārši jāiemācās grāmata no galvas un jāpārraksta kontroldarbā,” atceras kāds pilotskolas audzēknis.
Mācības jaunajā sistēmā sāksies ar 2008./2009. mācību gadu. Projekta materiālu komplekts izstrādāts valsts valodā, ar to tiks nodrošinātas visas 508 vidusskolas, arodskolas un vakarskolas.
***
Viedoklis
Baiba Daģe, Jelgavas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja
Projekts devis skolas fizikas kabinetam daudz jaunu ierīču, kas ļauj darbu fizikas stundās organizēt ne tikai grupās, bet arī pāros. Mācību iestāde ieguvusi teleskopu, ar kuru iespējams pētīt Saules sistēmas objektus. Datu savākšanai un apstrādei varam izmantot digitālās mērierīces, sensorus un datu uzkrājējus.
