ES piešķīrusi «Nord Stream» gāzesvada projektam prioritārā enerģētikas projekta statusu. Turklāt ES to iekļāvusi tā saukto Eiropas mēroga energotīklu TEN-E sarakstā kā vienu no projektiem, kam ir nozīmīga loma Eiropas energoapgādē.
ES piešķīrusi “Nord Stream” gāzesvada projektam prioritārā enerģētikas projekta statusu. Turklāt ES to iekļāvusi tā saukto Eiropas mēroga energotīklu TEN-E sarakstā kā vienu no projektiem, kam ir nozīmīga loma Eiropas energoapgādē.
Pret “Nord Stream” projektu, kas paredz Krieviju un Vāciju savienojoša gāzesvada būvi Baltijas jūrā, apejot Baltijas valstu un Polijas teritoriju, savulaik iebilduši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un īpaši Polijas pārstāvji, izsakot arī bažas par tā negatīvo ietekmi uz vidi.
Savukārt ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs projektu atbalsta. “Jābūt reālam skatījumam. Ko mēs redzam? No ES kopējā gāzes patēriņa apmēram 23 procenti nāk no Krievijas. Mēs (ES – red.) izmantojam 500 miljardu kubikmetru gāzes gadā. “Nord Stream” palielinātu gāzes piegādes par 55 miljardiem kubikmetru gadā. Vai šāds patēriņš stratēģiski izmaina Eiropas atkarību no Krievijas? Nē. Eiropā samazinās pašu gāzes ieguve, mums vajadzīgi papildu resursi gan no Norvēģijas, gan Krievijas,” tā A.Piebalga teikto citē aģentūra BNS.
Par iespējamo gāzesvada atzara būvi Latvijā A.Piebalgs nav informēts. Viņš arī norāda, ka pašlaik nav tāda projekta, kas paredzētu gāzesvada vilkšanu caur Baltijas valstīm, ir tikai runas par projektu “Amber”. Par vienīgo alternatīvu A.Piebalgs pašlaik uzskata “Jamala – Eiropa 2” projektu, kam jāšķērso Baltkrievija un pēc tam Polija.
A.Piebalgs arī norāda, ka Dobeles gāzes krātuves potenciāls būtu noderīgs vietējam tirgum vai savienojumam ar Poliju vai Krievijas reģioniem: “Mums ļoti uzmanīgi jāseko līdzi Krievijas elektroenerģijas sektora liberalizācijai, un tas nozīmē – būs vairāk komerciālu projektu, kam būs nepieciešamība pēc gāzes. Tirgus ir tirgus, palielināsies gāzes patēriņš otrpus Latvijas robežai, un līdz ar to varētu augt Latvijas gāzes krātuvju nozīme.
