Ekonomikas zinātnieki Prāgā diskutē par darbinieku finansiālās līdzdalības vēsturiski teorētiskajām saknēm.
Ekonomikas zinātnieki Prāgā diskutē par darbinieku finansiālās līdzdalības vēsturiski teorētiskajām saknēm.
Eiropas Ekonomikas teorijas vēstures asociācijas (ESHET) konferencē Prāgā “Attīstība un pārmaiņas ekonomikas teorijas vēsturē”, Latviju līdz ar diviem kolēģiem pārstāvēja un vienu darba sesiju vadīja Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers.
“Ekonomikas teorija Latvijā nav diez ko lielā cieņā, un par tās vēsturi pašreizējie studenti Latvijā zina pat mazāk, nekā tas bija padomju laikos,” uzskata profesors I.Brīvers. Tomēr, lai īsti izprastu ekonomikā notiekošos procesus, nepieciešamas dziļas teorijas zināšanas.
“Ziņām” profesors pastāstīja, ka Prāgas konferencē piedalījušies vairāk nekā 250 dalībnieku no daudzām Eiropas valstīm, kā arī Austrālijas, Japānas, Ķīnas, Argentīnas, Kolumbijas un Meksikas. I.Brīveram tika uzticēts vadīt vienu no darba sesijām, kas bija veltīta dažādām pieejām ekonomikas attīstībai un izaugsmei – jēdzieniem, kas Latvijā parasti tiek kļūdaini identificēti.
Kad izaugsme nenozīmē attīstību
I.Brīvers norāda, ka abi jēdzieni jānodala. Ekonomikas izaugsme ir ekonomikas aktivitāšu palielināšanās noteiktā teritorijā, un to mēra ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Savukārt ekonomikas attīstība ir sarežģītāks jēdziens, ko nevar izmērīt ar vienu skaitli un kas izpaužas kā iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanās un valsts ekonomikas potenciāla kāpums.
Latvijā notikusi strauja ekonomikas izaugsme ar zemu tās attīstību. Par to liecina fakti – iedzīvotāju sociālās un reģionālās nevienlīdzības līmenis ir vislielākais Eiropā. Straujā ekonomikas izaugsme Latvijā notikusi galvenokārt nozarēs, kuras lielākā vai mazākā mērā balstās uz spekulatīvajiem darījumiem (operācijas ar nekustamajiem īpašumiem, tirdzniecība, finanšu starpniecība), kas nav sekmējis valsts ekonomikas potenciāla palielināšanos. Vismaz 58 procenti ārvalstu investīciju nonākušas nozarēs ar lielu spekulatīvo darījumu īpatsvaru, līdz ar to sekmējot inflāciju, bet nesekmējot valsts ekonomikas potenciāla kāpumu.
Spekulatīvā ekonomika ir kā katalizators reālajai, bet, ja katalizators ir gandrīz vai 40 procentu no visas ekonomikas, tad valstij tas var radīt ļoti nopietnas problēmas.
Vairāk krāt, mazāk tērēt
Mūsu valsts pārstāvji konferencē uzstājās arī ar ziņojumiem par darbinieku finansiālās līdzdalības (DFL) vēsturiski teorētiskajām saknēm.
Profesors I.Brīvers brīdina, ka pašreizējā ārkārtēji straujā ekonomikas augsme Latvijā iet roku rokā ar smagām problēmām – inflāciju un ārējās tirdzniecības deficītu, kā arī nacionālā kapitāla nepietiekamību. Šo situāciju var uzlabot, samazinot patēriņa īpatsvaru un palielinot uzkrājumu īpatsvaru mājsaimniecību pēcnodokļu ienākumos. Iedzīvotājiem mazāk jātērē un vairāk jākrāj. Ieteikumi un novēlējumi šajā ziņā var dot maz labuma, jo dzīves līmenis Latvijā ir salīdzinoši zems, līdz ar to patēriņa robežtieksme – augsta. I.Brīvers min DFL kā vienu no ceļiem mājsaimniecību uzkrājumu palielināšanā. Valsts to var ietekmēt, veicot DFL iestrādi likumos, kas nosaka Latvijas nodokļu sistēmu – paredzot nodokļu atlaides u.tml.
