«Veikalā dzīvniekiem vietas nav» (26. jūnijs).
“Veikalā dzīvniekiem vietas nav” (26. jūnijs)
es: Es vienmēr ar savu mazo suņuku gāju uz kafejnīcām un veikaliem, bet vienmēr tas nests rokās. Ne reizi nedzirdēju nekādas sūdzības. Kur tad tie mazie jāatstāj? Pie ārdurvīm? Mans suns vienmēr ir tīrs un kopts.
dobelniece: No “Rimi” hipermāketa vairākas reizes vārda tiešā nozīmē esmu brutāli iztriekta ārā ar savu mazo suņuku. Nu nestaigā mans suns pa atkritumiem, lai nevarētu viņu uz rokas nest veikalā. Mazi bērni ar savām rokām, kas pabijušas gan mutē, gan pie apaviem, gan apčamdījušas visu ko citu, var nodarīt lielāku skādi nekā civilizēts un kopts suns. Ja sunītis ir uz rokām, nu piedodiet, jums un jūsu veikalam viņš nevar neko izdarīt. Gaidu Latvijas valsts attīstību, kad sunīti būs atļauts ienest (ne ievest un ienākt) veikalā.
suņa īpašniece: Ja reiz ar suni nav atļauts ienākt veikalā, tad nav atļauts, lai cik viņš mazs būtu un kur atrastos. Tad jau es arī savu rotveileru paņemšu klēpī un staigāšu pa veikalu. Noteikumi visiem vieni. Un pareizi ir, kad tās “cacas” ar tiem suņukiem dzen ārā. Biju lieciniece gadījumam – kamēr saimniece skatījās preces un grozījās pa veikalu, sīkais suņuks ieķēra bērnam, kas neuzmanīgi bija pārāk pietuvojies. Bet zobeļi tam sīkajam suņukam kā adatas asi. Rezultāts – bērnam asiņojoša auss un skandāls pa visu veikalu.
