Alkohols – ja nebūtu šā apstākļa, iespējams, Ineses Grigorjevas-Zujevas dzīve veidotos citādi.
Alkohols – ja nebūtu šā apstākļa, iespējams, Ineses Grigorjevas-Zujevas dzīve veidotos citādi
“Viņa uzauga manā acu priekšā. Bija tāds aktīvs un kustīgs bērns, palīdzēja cilvēkiem. Bet tad… Nezinu, kas bija straujās maiņas iemesls, taču viss sagāja grīstē. Pēc pirmās nonākšanas cietumā labošanās nenotika, un viņa atgriezās aiz restēm. Un tagad zīmogs – slepkava,” savās domās par Inesi Grigorjevu-Zujevu dalās kāda Jelgavas rajona iedzīvotāja. 40 gadu vecajai Inesei pavisam nesen Jelgavas tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem. Likuma priekšā viņa atbildēja par cilvēka, šajā gadījumā – sava drauga, nonāvēšanu.
Četras promiles aizmiglo prātu
Pēdējais noziegums, par kuru šogad I.Grigorjeva-Zujeva stājās tiesas priekšā, notika pagājušajā gadā valsts svētkos – 18. novembrī. Sieviete kopā ar savu draugu bija no Jaunjelgavas, kur pēdējā laikā mitinājās, atbraukusi pie mātes uz Sidrabenes pagastu. Tā arī nav skaidrs, kas tik ļoti satrauca Inesi, taču privātmājas virtuvē, greizsirdības motīvu vadīta, viņa ar nazi uzbruka draugam Eduardam un iedūra viņam krūtīs. Tā kā dūriens skāra dzīvībai svarīgus orgānus, cietušais nomira, pirms notikuma vietā ieradās ātrā medicīniskā palīdzība. Nozieguma izdarīšanas brīdī gan slepkava, gan viņas draugs bija nopietnā alkohola reibumā.
“Manai klientei vēlāk tika konstatēts apmēram četru promiļu reibums,” “Ziņām” atklāja notiesātās advokāts Ilmārs Cīrulis.
Apsūdzības uzturētāja prokurore Anita Kurpniece tiesas debašu laikā uzsvēra, ka tiesai, lemjot par sodu, jāņem vērā gan vainu mīkstinošie apstākļi – likumpārkāpējas vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana, gan pastiprinošie apstākļi – alkohola reibums un sievietes iepriekšējās sodāmības.
Bojā gājušā vīrieša tēvs tiesā lūdza gan materiālo kompensāciju – 400 latu bēru izdevumiem, gan morālo kompensāciju – 2000 latu. Taču ne vienu, ne otru summu viņš nespēja pamatot, turklāt nebija arī čeku par bēru izdevumiem, tādēļ naudu nesaņēma.
Noziegums, par kuru I.Grigorjeva-Zujeva tiesas priekšā stājās maijā, tika izdarīts nepilnu pusotru gadu pēc atbrīvošanās no Iļģuciema cietuma. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, A.Kurpniece lūdza tiesu sodīt sievieti ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem. Advokāts gan aicināja tiesu sodu mīkstināt, taču tā piekrita prokurores viedoklim.
Cietums raksturu nemaina
“Es notikušo neatceros. Tas pilnībā pazudis no manas galvas. Saprotu, ka vainojams alkohols, bet kaut ko mainīt nevaru,” pēdējā vārdā teica tiesājamā.
Jāmin, ka tiesu debatēs advokāts I.Cīrulis neslēpa – Sidrabenes pagasta iedzīvotājas dzīve būtu izvērtusies pavisam citādi, ja vien viņa spētu pieveikt savu atkarību no alkohola. Iespējams, tā tas arī būtu.
I.Grigorjeva-Zujeva tiesas priekšā stājusies jau trīs reizes – pirmo reizi 16 gadu vecumā, bet pēdējo – 2003. gadā, kad tika tiesāta par tīšu smagu miesas nodarījumu pastrādāšanu, kuru dēļ cietušais miris. Kopš pirmās sodāmības viņas dzīve sagriezās kājām gaisā – parādījās aizraušanās ar alkoholu, vienā darbavietā ilgi noturēties neizdevās, radās visādi gadījuma paziņas, un tas noveda pie sodāmības 1994. gadā par vairākām zādzībām. Par to viņai piesprieda divus gadus nosacīta soda.
Kādu brīdi šķita, ka Inese labosies – piedzima dēls, viņa stājās narkoloģiskajā uzskaitē, lai sāktu ārstēšanos no alkoholisma, taču apgaismības periods nebija ilgs. Atlika alkoholam kārtīgi aizmiglot prātu, un greizsirdība izdarīja savu – tika savainots mīļotais vīrietis, kurš vēlāk slimnīcā nomira. Pēc tam pirmo reizi sieviete nonāca cietumā – uz trijiem gadiem. Kā liecina lietas materiāli, ieslodzījums viņu nelaboja – soda izciešanas laikā fiksēts vairāk nekā desmit režīma pārkāpumu, to dēļ Inese pat pārcelta uz stingrāka režīma cietumu. Ieslodzījuma vietā sievietei tika piedāvāta iespēja mācīties arodskolā, taču no tās viņa atteicās, turklāt arī darba pienākumus veica nolaidīgi un mēdza piesavināties citiem piederošas mantas. Cietuma sniegtajā raksturojumā atzīts: “I.Grigorjeva-Zujeva nenoliedz, ka pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma var izdarīt jaunu noziegumu. It sevišķi, ja būs alkohola reibumā.” Šis paredzējums piepildījās.
Paliks arī bez bērna
Tas nu tagad ir skaidrs – sešus gadus nāksies pavadīt aiz restēm, un nav zināms, vai tiesas zālē dotais solījums pēc atbrīvošanās pilnībā mainīt savu dzīvi piepildīsies. Taču, kamēr tiks deldētas cietuma nāras, Inese zaudēs kaut ko ļoti būtisku ikvienai sievietei – bērnu.
Pēc informācijas, kas ir “Ziņu” rīcībā, dēla aprūpe jau labu laiku uzticēta Ineses māsai, taču jūnijā tika izlemts arī viss pārējais – ieslodzījumā esošā zaudējusi mātes tiesības. Ar dēlu gan sarakste turpinās, taču tiesības būt kopā tiks liegtas.
“Man ir sāpīgi nolūkoties, kā mazā, jautrā meitene pārvērtusies par alkoholiķi un uz pasauli spēj lūkoties vienīgi caur cietuma restēm. Taču kaut ko mainīt ir tikai viņas rokās,” uzsvēra kāda ģimenes paziņa. Par līdzīgām domām liecināja arī Ineses mātes asaras tiesas zālē, kad viņa nolūkojās roku dzelžos ieslēgtās meitas aizvešanā uz ilgiem sešiem gadiem.
***
Fakti
– Latvijā apmēram 58 procenti noziegumu tiek izdarīti alkohola reibumā.
– Latvijas Republikas likumdošanā alkohola reibums tiek uzskatīts par vainu pastiprinošu apstākli.
– Latvijas Republikas likumdošana nepieļauj piespiedu ārstēšanos no alkoholisma kā papildu soda veidu.
– Pērn, salīdzinot ar 2006.gadu, par 20 procentiem jeb 19 lietām palielinājies tādu pirmās instances tiesās saņemto krimināllietu skaits, kuras saistītas ar tīšām slepkavībām, liecina Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta Tiesu statistikas un analīzes nodaļas apkopotā informācija.
