Skaidrs vien tas, ka nākamgad būs novadi. Kādas funkcijas izglītības jautājumos tiks nodotas to pārziņā, joprojām nav zināms.
Skaidrs vien tas, ka nākamgad būs novadi. Kādas funkcijas izglītības jautājumos tiks nodotas to pārziņā, joprojām nav zināms
No nākamā gada, kad jābūt pabeigtai administratīvi teritoriālajai reformai, pašreizējo rajona iestāžu funkcijas jāpārņem novadiem. Lai arī to veidošana tiek virzīta diezgan straujiem soļiem, uz daudziem jautājumiem – administratīviem, nākotnes finansēšanas – vēl atbildes jāmeklē. Tostarp arī tās, kas attiecas uz visu līmeņu izglītību.
Ne pārāk sen, maijā, rajonu izglītības pārvalžu vadītāji tikās, lai lemtu par nākotnes modeli izglītības sistēmas pārvaldē pēc novadu izveidošanas. Starp tiem, kas pēc tam parakstīja pašvaldību pārstāvju nākotnes redzējumu, bija Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle. Sarunā ar “Ziņām” viņš atzīst –
gluži tā nav, ka Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir atbildīga par šo jomu, neko līdz šim nav paveikusi. Arī tur izstrādāti vairāki viedokļi, kā atbilstoši izglītības likumam tiktu sadalītas tās 29 funkcijas, kuras uzdotas novadiem.
“Pamatdoma ir tāda, ka izglītības procesa saturiskā un administratīvā daļa jau pašlaik funkcionē diezgan optimāli,” skaidro Gāles kungs. Līdz ar pāreju uz novadiem, ticamākais, tagadējās rajonu pārvaldes būtu jāreorganizē, tas tomēr pārāk neskartu jau patlaban nostabilizējušos sistēmu. Protams, to vienkāršāk paveikt novados, kurus veidos pašreizējo rajonu robežās. Jelgavas rajonā varētu rasties situācija, ka novadā apvienotos tikai daļa pašreizējo pagastu. Kā jaunas administratīvās vienības parādītos Ozolnieku novads un, iespējams, arī Valgundes, Līvbērzes un Glūdas novadi. Pašlaik viss atkarīgs no Satversmes tiesas lēmuma, kurā minētās trīs pašvaldības apstrīdējušas iekļaušanu lielajā novadā.
Jebkurā gadījumā atbilstoši likumam šiem novadiem nāktos domāt, vai pašu spēkiem pildīt likumā noteikto vai tomēr kaut ko kā pakalpojumu, tēlaini sakot, “iegādāties” citur.
U.Gāles un citu rajonu pārvalžu vadītāju viedoklis ir tāds, ka nelielie novadi varētu daļu savu funkciju uzticēt reorganizētajām pārvaldēm, kas atrastos lielo novadu paspārnē. Tas savukārt nodrošinātu pašreizējās normāli funkcionējošās sistēmas nesagraušanu. Šādam modelim piekrīt arī pašvaldības, kas neiekļautos lielajā Jelgavas novadā. Turklāt jaunā norēķinu sistēma par pakalpojumiem arī darītu caurspīdīgākas finanšu plūsmas.
***
Viedoklis
Lauma Kalvāne, Glūdas pagasta padomes priekšēdētāja (Satversmes tiesā apstrīdēta pašvaldības iekļaušana Jelgavas novadā), pārziņā atrodas Mūzikas skola un divas pamatskolas
Ja tā padomā, jau pašlaik katra pašvaldība “pērk” izglītības pārvaldes pakalpojumus. Turklāt šis process nav nemaz tik viennozīmīgi vērtējams, ka būtu jāmaksā tikai mums – nelielajiem novadiem, kas ņemtu pakalpojumus no malas, lai veiktu izglītības funkcijas. Vairāki pedagogi, kas strādā skolās Glūdas pašvaldības paspārnē, ir arī Jelgavas rajona mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītāji. Tas nozīmē, ka viņu profesionālās prasmes ir atzītas. Vai tādā gadījumā, ja būsim patstāvīgs novads un ne gluži visas izglītības likumā noteiktās funkcijas paši varēsim veikt, runāsim tikai “pārdod” un “pērk” kategorijās? Mana līdzšinējā pieredze liecina, ka arī pašreizējā rajona Izglītības pārvaldē darbinieku kapacitāte ir tāda, ka tiek pieaicināti pieredzējuši pedagogi “no malas”, no pagastu skolām. Šaubos, vai, izveidojoties lielajam Jelgavas novadam un veicot pārvaldes reorganizāciju, situācija ievērojami mainīsies. Starp citu, ja lieta nonāks līdz latu un santīmu skaitīšanai, vēl pastāv iespēja, ka varēsim vienoties ar pilsētas Izglītības pārvaldi par tās piesaistīšanu, lai nodrošinātu mūsu vajadzības. Un vēl. Manuprāt, līdz šim nav īsti tikts skaidrībā par naudu, ko rajons saņem no valsts budžeta dažu funkciju nodrošināšanai. Vismaz šajā jautājumā neredzu caurspīdīgumu.
