Transporta pārvadātājus apdraud jauns maksājums – smago auto ceļu maksa jeb vinjete.
Transporta pārvadātājus apdraud jauns maksājums – smago auto ceļu maksa jeb vinjete.
Kura prātā cēlusies šī ideja, pagaidām netiek atklāts, taču ir skaidrs, ka neviena ikdienu šāds maksājums neatvieglos, turklāt laikā, kad gan minēto nozari, gan valsts ekonomiku skārušas dažādas riebtspējas krīzes.
Satiksmes ministra Aināra Šlesera ārštata padomnieka pseidočekista, caurkritušā un augšāmcēlušās miljonāra Georga Lansmaņa sacītais gan par to neliecina: “Nekādas krīzes te nav! Tas ir tāpat, ja divu govju saimniecības īpašnieks sūdzas, ka nevar izdzīvot.” Vai nu šis pārbarotais vīrelis par ilgu uzkavējies Azerbaidžānas kalnos, vai arī joprojām dzīvo “trekno” gadu eiforijā. Būdams ministra padomu devējs, kundziņš laikam ne reizi nav painteresējies, kas notiek nozarē, kura atrodas viņa “šefministra” pārraudzībā.
Smagā komerctransporta īpašnieku veiktie maksājumi esot neadekvāti zemi attiecībā pret valsts līdzekļu ieguldījumu autoceļos, taisnojas padomnieks. No vienas puses, varētu piekrist. Pat ja visi gaidāmie ieņēmumi tiktu novirzīti autoceļu rekonstrukcijai, neatbildēts paliek jautājums – kāpēc šis finanšu slogs “jāvelk” tagadējiem ceļu izmantotājiem? Turklāt laikā, kad par ceļu būvniecības “kvalitāti” neviens no “augšām” tā īsti nesatraucas. Bet kabinetā jau laikam domas darbojas citā virzienā – plēšam tik deviņas ādas, kaļam lielus plānus un imitējam darbību. Kā tas ietekmēs veselu ekonomikas nozari, par to nospļauties.
Nešaubos, ka pārvadātāji par šādiem izteikumiem mīļuprāt iešļāktu “padomdevēja” fizionomijā kādu “dīzeļa” šļuku vai nosūtītu viņu pārgājienā pa asenizācijas tvertni.