Šoreiz par vasaras vidus copes grūtāk noķeramo lomu – līņiem.
Šoreiz par vasaras vidus copes grūtāk noķeramo lomu – līņiem
Šo to var ņemt vērā, un nekad nevajag mēģināt sev un citiem iestāstīt, ka zivju kļūst aizvien mazāk un tās atrast ir grūti.
Pēc Lobes līņiem dzenoties
Copei izvēlējos divus vakarus pēc kārtas un abas dienas ezerā iebraucu ap pulksten pieciem pievakarē. Tā kā šoreiz devos meklēt jaunas vietas ezeram no citas puses, pirmo dienu galvenokārt nodarbojos ar to lūkošanu, ticiet man, tas nav vienkāršs uzdevums. Traucēja vējš, jo ūdens ņirboņa neļāva saskatīt iespējamo zemūdens zāli, kas virspusē nav redzama. Beidzot sameklēju vietu, lai vajadzības gadījumā, nekustinot laivu, varētu makšķerēt trīs dažādos laukumos. Tas nepieciešams, ja vienā pieķeras kilogramnieks, tad uz nākamo copes brīdi būs kāda pusstundiņa jāpagaida, kāpēc gan nepārmest makšķeri uz citu stūri?
Sagatavoju divu veidu barību. Viena bija “NG – MIX”, domāta līnim un karūsai, bet otra – “Traper” (līnim/karūsai). Abām pievienoju pa iepakojumam brekšu barības, jo arī šīs zivis Lobes ezerā ir lielā daudzumā un pašreiz ir to īstais ķeršanas laiks. Abas barības pusi uz pusi sajaucu ar melnzemi, jo tās tonim nevajadzētu atšķirties no gultnes nokrāsas. Atradis vietu, nekautrējoties iebraucu ar laivu tajā un, tikai nedaudz saspiežot iebarojamo masu, to mierīgi nolaidu copes vietā. Tad pārbraucu uz nākamajām divām un tieši tāpat “uzklāju” līnim un breksim galdu. Pēc šīs nodarbes devos gabaliņu nostāk, lai viss nomierinās, un pa to laiku sagatavoju “copenes”, uztveramo tīkliņu un vēl nedaudz pabraukāju, lai papētītu potenciālās vietas. Atgriezos pēc pusotras stundas. Sīkumos neaprakstīšu, bet pateikšu vien to, ka pirmajā dienā laivā iecēlu septiņus līnēnus, visus ap 600 gramiem, bet palaidu atpakaļ ūdenī, lai paaugas. Savukārt otrajā dienā tajās pašās vietās jau bija četri līņi kilogramnieki, trīs nedaudz zem un divi brekši virs kilograma. Vēl četras reizes tika pārrauta 0,18 milimetru pavadiņa, un atlika vien secināt, ka viss darīts ļoti pareizi.
Šādai copei, kā ierasts, izmantoju piecus sešus metrus garās “balonēzes”, kas, manuprāt, ir pats labākais variants, lai cīnītos ar drukno līni un neļautu viņam ieskriet zālēs. Attālums no laivas, kādā tika makšķerēts, bija ne vairāk par sešiem metriem, kas lieku reizi pierāda, ka zivis no tās īpaši nebaidās. Kad spuraine uz iebarojamās barības galda piecirtusies, parasti cenšos viņu maksimāli ātri dabūt no tā projām. Tāpēc, izvēloties copes vietu, iepriekš izdomāju, uz kuru pusi zivi pieciršanas brīdī vilkšu un vai man netraucēs tuvumā esošās zāles. Ja tādu apkārtnē nav, nav jēgas tur sākt darboties, jo līnim pirmais gājiens būs tieši zālēs, kur tas zibenīgi aptin pavadiņu ap ūdenszālēm, un līdz ar to viss ir beidzies. Kā likums, laivā jābūt maksimāli garam uztveramajam tīkliņam. Man, piemēram, tas ir trīs metru, un tad jūtos drošs, ka zivs nav jāvelk sev ļoti tuvu, jo nereti zvīņneses, ieraugot makšķernieku, izdara savu pēdējo izmisīgo mēģinājumu atbrīvoties no āķa, un bieži vien tas viņām izdodas.
Ja pirmajos siltajos mēnešos parasti uz āķa liek baltos mušu kāpurus vai slieciņas, tagad priekšroka dodama naktstārpiem. Protams, līņi ņems arī pirmos divus, taču to izmērs būs krietni mazāks. Vismaz tā līdz šim pierādījies praksē, bet ir arī izņēmumi, un noliegt tos būtu gaužām muļķīgi.
Kas, kur, kad
Šogad dāsna ir Daugava pie Ķeguma HES licencētajā zonā. Karpas, zandarti, salīdzinoši daudz meža vimbu, samu un brekšu. Labākās vietas jau tiek aizņemtas iepriekšējā vakarā, un katram ar to jārēķinās. Galvenokārt visi copē ar gruntsmakšķerēm.
Baltijas jūras piekrastē itin labi ņem butes. Vienīgi traucē lielais zāļu tuvums. Jāskatās, kāds vējš. Ja no jūras, tad nav ko darīt, ja sānu vējš, tas zāli aizdzen uz kādu no pusēm, un tad jau uz priekšu. Izmērs esot pat ļoti labs. Tagad ir laiks, kad jūras piekrastē var tikt pie zušiem. Esmu apņēmies divas dienas ziedot šai copei un gaidu piemērotu brīdi, jo zinu, ka tas ir to vērts.
***
Uzziņai
21. jūnijā atklāta spiningošanas sezona Engures ezerā, bet 1. jūlijā – arī Sedas purvos.