Izstādītajos darbos stingri ievēroti senču raksti.
Izstādītajos darbos stingri ievēroti senču raksti
“Knipelētās mežģīnes Latvijas etnogrāfijā” – tā saucas izstāde, kas līdz 15. jūlijam atvērta Jelgavas Latviešu biedrības birojā Lielajā ielā 15 – 13 (ieeja no sētas puses) no pulksten 10 līdz 15.
“Domājām, kā mēs biedrībā varētu kuplināt lielos dziesmu un deju svētkus. Marijai Konovai ar savām piecām audzēknēm radās ideja sarīkot knipelējumu izstādi,” stāsta JLB priekšsēdis Paulis Rēvelis. Daiļamata meistare M.Konova smaidot atzīst, ka nav ne dziedātāja, ne dejotāja, taču arī senajās mežģīnēs atspoguļojas tautas dzīve un centieni. “Mēs stingri ievērojam senču rakstus, jo tiem ir paliekoša mākslinieciskā vērtība,” saka rokdarbniece.
Septiņdesmit izstādīto knipelējumu raksti ir “nolasīti” Rīgas Vēstures muzeja fondos un citās etnogrāfiskās kolekcijās. Ekspozīcijā atsevišķi izvietoti dažādiem novadiem raksturīgie darinājumi. Izceļas sieviešu cepures – aubes, kādas Latvijā sāka valkāt 19. gadsimtā un kam raksturīgas smalkas mežģīnes pieres daļā. Apskatāms arī nāmats – viena no vecākajām sieviešu galvassegām Latvijā. Ļoti skaistas ir linu dvieļu galu noslēguma mežģīnes. Te var redzēt, ka latviski tā sauktais “lodziņu raksts” būtībā ir ļoti līdzīgs franču režģa un arī Maskavas pinumam.
Kopš izstādes atklāšanas 4. jūlijā to aplūkojuši gan vietējie, gan Lietuvas rokdarbu cienītāji. Atsauksmju grāmatā vairāki ieraksti krievu valodā liecina par šīs mākslas starptautisko atzinību. Pati amata meistare, kuras knipelējumi piedalījušies izstādēs Krievijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā un citās valstīs, izstādes apmeklētājus gaidīs piektdien un sestdien (11. un 12. jūlijā).
