Sestdien Rīgā pirms Dziesmu svētku lielā noslēguma koncerta notika tā dēvētais «koncerts pirms koncerta», kurā uzstājās 20 pūtēju orķestri, un viens no virsdiriģentiem bija jelgavnieks Raitis Ašmanis, kurš diriģēja «Līgodama upe nesa».
Pēc tam tika atskaņots jelgavnieces Līgas Celmas skaņdarbs «Vidzemē, Vidzemē, kundziņu mans», taču pats galvenais, protams, bija noslēguma koncerts «Latvija – saules zeme».Nosaukums radies 2005.gadā, kad korim «Kamēr» un astoņiem latviešu komponistiem, sadarbojoties ar toreizējo Valsts prezidenti un saules dainu pētnieci Vairu Vīķi – Freibergu, tapa dziesmu cikls «Latvija – saules zeme», no kura šajā koncertā tika izpildītas trīs dziesmas – Valta Pūces «Gaismeņa ausa, sauleite lēce», Artūra Maskata «Jāņu dziesma» un Ēriks Ešenvalda «Aizej, lietiņ!». Pie diriģenta pults stājās idejas autors un virsdiriģents Māris Sirmais. Pavisam koncertā dziedāja 250 jauktie kori ar 8000 dziedātāju, 68 sieviešu kori un 24 vīru kori ar 4000 dziedātājiem, tātad kopā – 12 000 skanīgu balsu.Skatītāji silti uzņēma gan klasiku, kā Emīla Dārziņa «Lauztās priedes» un Emīla Melngaiļa «Jāņu vakaru», gan jaunākas dziesmas, tajā skatā jau par populārām kļuvušās Mārtiņa Brauna «Saule. Pērkons. Daugava.», Raimonda Paula «Manai dzimtenei», bet oficiālās programmas noslēgumā tika izpildīta Jāzepa Vītola «Gaismas pils», virsdiriģents – Imants Kokars.Savukārt lielie dziedāšanas svētki noslēdzās pēc koncerta ar tautas sadziedāšanos.Ja par svētku atklāšanas koncertu izskanēja visai pretrunīgi viedokļi, turklāt netrūka arī to, kam tas šķita garlaicīgs, tad par noslēguma koncertu to noteikti nevar teikt. Spriežot pēc Mežaparkā valdošās gaisotnes, dziesmas sagādā prieku gan koristiem, gan klausītājiem. Noslēguma koncerta mākslinieciskajam vadītājam Mārim Sirmajam izdevies pierādīt, ka Latvijā nav mirusi daudzbalsīga a capella kora dziedāšana, jo tieši šādas dziesmas sastāda pārliecinoši lielāko repertuāra daļu.
