Noteikumi ļaus organizēt un koordinēt latvāņu iznīdēšanu.
Noteikumi ļaus organizēt un koordinēt latvāņu iznīdēšanu
Patlaban latvāņi Latvijā netiek kontrolēti un ar dažādu izplatības intensitāti sastopami gandrīz visos rajonos. Nav zināms, cik liela teritorija pašlaik invadēta, taču šis augs samazina vides bioloģisko daudzveidību, rada ekonomiskus zaudējumus un kaitējumu cilvēka veselībai, kā arī pasliktina rekreācijas resursu kvalitāti. Pēc datiem, kas iegūti, aptaujājot pašvaldības pirms programmas izveides, aprēķināts, ka 2007. gadā latvāņu aizņemtajām teritorijām Latvijā vajadzētu būt ap 21 658 hektāriem (2001. gadā – 12 225 hektāri).
Valdība nedēļas darbu sākusi, apstiprinot invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumus.
Ar ko latvānis var būt bīstams?
Latvāņa šūnsulai saskaroties ar ādu, ultravioleto staru ietekmē rodas apdegumi. Aktivizējas fotodinamiski aktīvas vielas furokumarīni (furanokumarīni), kas sarauj olbaltumvielu DNS un iznīcina šūnas. Savienojumi ir kancerogēni (izraisa vēzi) un teratogēni (izraisa embriju bojājumus). Rodas apdegumiem līdzīgi audu bojājumi, kas atgādina pirmās līdz trešās pakāpes apdegumus. Tas var notikt pēc vairākām stundām (15 – 20) – pati pieskaršanās augam nav sāpīga.
Kā skaidro augu aizsargi, lai izvairītos no saskares ar latvāni un tā radītiem apdegumiem, jāzina, kur augs sastopams. Upuri parasti ir bērni, makšķernieki, tūristi, cilvēki, kas nezina par tā kaitīgumu, zemju apsaimniekotāji. Alerģiskus un jutīgus cilvēkus latvāņa sula ietekmē vairāk.
Kā rīkoties, ja notikusi saskare
Saskare ar latvāņiem var būt tieša, netieša (caur apģērbu), ar tvaikiem. Ja tas noticis, jāsargājas no atkārtota kontakta ar augu. Ja cilvēks apdedzinājies, parādās nespēks, diskomforta sajūta, rodas līdzīgas sajūtas kā apdegot saulē vai gūstot uguns traumas. Organisms atūdeņojas, cilvēkam slāpst, tulznas uzsūcas pēc 7 – 10 dienām, nokrīt kreveles, ādas krāsa no tumši sarkanas kļūst violeti pelēka un neganti niez. Pigmenta plankumi var saglabāties vairākus mēnešus, un āda palikt tumšāka pat gadiem ilgi. Var veidoties arī saistaudu mezgliņi, tā var kļūt jutīgāka un tāda palikt pat vairākus gadus. Brūces ilgi dzīst un ir sāpīgas. Var būt arī slikta dūša, sāpēt vēders, rasties redzes traucējumi, acu iekaisumi, pat īslaicīgs vai ilglaicīgs aklums, paaugstināta jutība pret saules gaismu.
Apdedzinātā vieta jāmazgā ar ūdeni un ziepēm apmēram 15 minūtes. Ja auga sula nokļuvusi acī, tā jāskalo, attiecīgi pagriežot galvu, lai skalošanas procesā kaitīgās vielas netiktu ieskalotas otrā acī. Pēc saskares iesaka izvairīties no saules stariem līdz pat trim diennaktīm. Jādzer daudz šķidruma – ūdens, minerālūdens, tējas. Nelielu traumu gadījumā ārstējas kā pēc apdeguma, bet ar čūlām un lielāku apdegumu gadījumā obligāti jāvēršas pie ārsta.
Būs jānīdē arī pašvaldībām
Iepriekš uzskaitītās saskarsmes sekas, kā arī šo augu straujā izplatība ir galvenie iemesli jaunu Ministru kabineta noteikumu radīšanai.
Zemkopības ministrijas pārstāve Elīna Olante vēsta, ka normatīvā akta ieviešana veicinās organizētu un koordinētu vides sakārtošanu. Ierobežojot latvāņus, tiks atbrīvotas uzņēmējdarbībai un cilvēku atpūtai noderīgas teritorijas, palēnināta bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un uzlaboti rekreācijas resursi, kā arī nodrošināta zemju uzturēšanu labā lauksaimnieciskā stāvoklī.
Noteikumi paredz rajonu un vietējo pašvaldību pienākumus latvāņu izplatības ierobežošanā, kā arī darba aizsardzības prasību ievērošanu.
