Pārmērīga svīšana nenāk par labu ne galvai, ne padusei.
Pārmērīga svīšana nenāk par labu ne galvai, ne padusei
Paklausīgi bērni cepuri nost nerauj – skraida ar visu, ja reiz vecāki tā vēlas. Pašam arī mazliet bail – ja nu saule tiešām iedur? Daži stilīgie cepuri nost neņem ne laukā, ne telpās. Tomēr diez vai mati par šādu apspiestību ir sajūsmā. Jāatrod zelta vidusceļš – lai matiem labi un galvai arī.
Ventilācijai jābūt
Vasarā viegli sajaukt, kad pie svīšanas vainīgas veģetatīvās nervu sistēmas īpatnības, kad – karstais laiks vai liekais svars. Veģetatīvā nervu sistēma nav pakļauta mūsu gribai, tādos gadījumos svīšana ir nekontrolēta un neatņemams emocionālās slodzes, uztraukuma pavadonis, stāsta ģimenes ārste un dermatoloģe Kristīne Azarjana. Tas ir ļoti grūti ārstējams.
Krietni vieglāk ir piedomāt pie diētas, sabalansēta uztura un dienas režīma, lai mazinātu lieko svaru un tā radīto svīšanu, kas parasti novērojama fiziskās slodzes laikā. Jo vairāk liekā svara, jo lielāka fiziskā slodze – kaut vai uz sevis paša pārvietošanas rēķina.
“Pārmērīga svīšana nav laba ne galvas matainajai daļai, ne kādai citai ķermeņa vietai,” atgādina ārste. Galvas āda nav nekāds citplanētietis, tāpēc ir līdzīgi ieteikumi visam organismam, ķermenim – valkāt vieglu, brīvu apģērbu no dabiskām izejvielām, kas nodrošina gaisa cirkulāciju. Nespiež, nesutina. Sviedri ir labvēlīga vide dažādām sēnīšu infekcijām, arī matu saknītes var iekaist, galvas matainajā daļā, līdzīgi kā citur, var sarasties un iekaist pinnes. Sviedriem pašiem par sevi smaka nav izteikta – par to parasti gādājot sēnīšinfekcija vai netīrumi.
Pasargā savus sargātājus
Nereti cilvēki neliek cepuri, aizbildinoties ar bieziem matiem – tie paglābs no saules un pārkaršanas. “Turklāt jāsargā arī mati – ultravioletie stari tos bojā, sausina. Ja cilvēks neliek cepuri, jāizmanto kādi kosmētiskie līdzekļi ar ultravioleto staru filtriem,” ieteic ārste. Esot plašs to klāsts, kas matus baro, mitrina, tāpēc labāk būtu katram pakonsultēties ar frizieri vai kosmētiskajos salonos. Svarīgi atrast individuāli piemērotu līdzekli.
Tas attiecas arī uz tādām tradicionālām lietām kā ziepes, šampūni – pārmēru cītīgi mazgājoties, tiek bojāts ādas dabiskais aizsargslānis. Tā kļūst uzņēmīgāka pret infekcijām, tiek pārkairināta. Ja ir nepieciešamība, vēlme mazgāties katru dienu vai pat vairākas reizes dienā, var vienkārši noskaloties vai jāizmanto speciāli līdzekļi, kas neļaus ādai izžūt. Ar ziepēm nevajadzētu mazgāties biežāk kā reizi dienā, jāizmanto speciāli šampūni biežai lietošanai un matu kopšanas līdzekļi. Citādi galvas āda tiek sausināta, plēkšņojas, rodas nieze, mati kļūst trausli. Izteiktas blaugznu rašanās dēļ noteikti vajadzētu konsultēties ar dermatologu – visticamāk, tā ir sēnīte, kas attiecīgi jāārstē, bet var būt arī kāda alerģiska reakcija, jārēķinās ar psoriāzes iespējamību u.tml.
Mazliet piesardzības
Dermatoloģe norāda, ka stari tomēr tiek arī cauri matiem. Ultravioletie stari ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas var veicināt nelabvēlīgas pārmaiņas šūnās. Tāpēc būtu jāatrod kāds piemērots galvassegas variants. Dzimumzīmes un citi ādas veidojumi sastopami arī galvas matainajā daļā, bet tie nav tik uzkrītoši, un izmaiņu sākumu ir vieglāk nepamanīt.
***
Vai jūs kaut kā īpaši pasargājat galvu un matus no saules?
Ilze, mācās
– Nekā īpaši neaizsargāju. Dažreiz vasarā apsienu lakatiņu, bet vienmēr viss bijis kārtībā, tāpēc neesmu tam pievērsusi uzmanību. Manuprāt, Latvijā nav tik stipra karstuma un saules, lai par to ļoti uztrauktos.
Ilona, šuvēja
– Nē. Nekad nav bijušas problēmas, mati nav sausi, un uzskatu, ka nekas īpašs nav jāveic. Paziņas nēsā cepurītes – kepkas -, bet man tās netīk. Izvēlos staigāt bez cepures vai lakatiņa.
Uldis, strādā metālapstrādē
– Nē, nelietoju krēmus un cepuri nenēsāju. Droši vien vajadzētu par to domāt, bet kaut kā nesanāk pievērst uzmanību. Latvijā nav tik ļoti liela karstuma un spilgtas saules, kas varētu satraukt.
