Visbiežāk LLU reflektanti matemātikas centralizētajā eksāmenā pērn bija ieguvuši C un D līmeni.
Visbiežāk LLU reflektanti matemātikas centralizētajā eksāmenā pērn bija ieguvuši C un D līmeni
90. gadu sākumā pieļautā kļūda vidusskolā ieviest mācību priekšmetu izvēles sistēmu, kā arī izmaiņas izglītības saturā radījušas nopietnas grūtības jauno speciālistu sagatavošanā, atzīst Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācībspēki.
“Visi inženierzinātņu priekšmeti ir saistīti ar matemātiku un fiziku. Students ar nepilnīgām zināšanām tajos kļūst ne tikai par parādnieku, bet arī nespēj apgūt specialitāti, jo viņam nav attīstīta loģiskā domāšana un viņš neprot pietiekami labi operēt ar matemātiskajiem jēdzieniem un fizikas procesiem,” norāda LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāne Irina Arhipova.
30 procentiem
E līmenis
Bez matemātikas LLU neiztikt nevienā studiju programmā – to augstākajā līmenī apgūst gan topošie lauksaimnieki, pārtikas tehnologi un sociologi, gan, protams, ekonomisti, informātiķi, būvnieki un citu specialitāšu pārstāvji, kuriem šīs zināšanas profesijā ir vitāli nepieciešamas. Tomēr pat inženierzinātņu programmu pasniedzēji sūdzas par studentu vājo spēju orientēties skaitļu un rēķinu pasaulē. Pērn A vērtējumu centralizētajā matemātikas eksāmenā, kas, iestājoties augstskolā, deva papildu punktus, spēja uzrādīt tikai trīs līdz pieci procenti jaunuzņemto Ekonomikas (EF), Lauku inženieru (LIF) un Tehniskās fakultātes (TF) studentu. Savukārt vājajā E līmenī savas zināšanas bija demonstrējuši desmit procentu EF, astoņi – LIF, 30 – TF, 18 – Meža fakultātes un 20 – Informācijas tehnoloģiju fakultātes studentu.
Grāmata radošiem vidusskolēniem
Kāpēc vidusskolā tik grūti apgūt šo mācību priekšmetu? “Tas ir mans subjektīvs vērtējums, tomēr laikā, kad pati studēju, mēs vienā tēmā apguvām tikai dažas metodes, bet – dziļi un pamatīgi. Patlaban skolēniem piedāvā daudz vairāk metožu, kuras viņi iemācās pavirši, rezultātā nespējot saskatīt saikni ar iepriekšējam tēmām. Viņi uztver priekšmetu kā formulu kopumu, nevis kā loģisku ķēdi,” pārliecināta I.Arhipova, atzīstot, ka līdz šim lietotā mācību grāmata bija paredzēta ļoti radošiem vidusskolēniem, kas velta pietiekami daudz laika patstāvīgam darbam.
Problēmas varētu sākt risināties ar nākamo mācību gadu, kad valstī tiks ieviests jauns izglītības saturs dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos. Tā matemātikas mācību satura konceptuālais modelis, piemēram, paredz trīs virzienus – “Matemātiskie modeļi”, “Pētnieciskā darbība” un “Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti”, tomēr būs vajadzīgs laiks, līdz pārmaiņas nesīs rezultātus, pārliecināti speciālisti.
***
Viedoklis
Anda Zeidmane, LLU Matemātikas katedras vadītāja
Pašlaik īpaši aktuāla gan Eiropā, gan Latvijā ir inženierizglītība. Tomēr problēma tā, ka ne katrs students, kas izteicis vēlmi studēt inženierzinātnes, ir spējīgs to darīt. Par to liecina lielais studentu atbirums pirmajos kursos, kur kā filtrs ir tieši matemātika un fizika. Lasot lekcijas, atklājas, ka studenti augstskolā ierodas ar ļoti dažādu zināšanu līmeni, un grūti atrast optimālo, lai studijas matemātikā būtu sekmīgas. Apgrūtina arī fakts, ka kontaktnodarbību skaitam ir tendence ar katru gadu samazināties. Cerams, ka obligātais centralizētais eksāmens matemātikā šo līmeņa dažādību mazinās. Turklāt daudziem jauniešiem trūkst izziņas jeb kognitīvo spēju, viņi neprot mācīties, atcerēties, sistematizēt un apkopot informāciju, lai to iegaumētu. Eksakto mācību priekšmetu uzdevums ir arī trenēt šīs izziņas un problēmu risināšanas spējas, kas var kļūt ļoti būtiski arī, piemēram, stājoties darbā. Vairāki respektabli uzņēmumi rīko iekšējus konkursus, kuros testē nevis topošā darbinieka zināšanas, bet loģiku, izpratni un domāšanu.
