Labrīt, laika prognoze tuvākajām trim dienām. Interesē? Varbūt zini jau no galvas? Starp mākoņiem spīdēs saule, iespējams lietus, mainīga virziena vējš.
Labrīt, laika prognoze tuvākajām trim dienām. Interesē? Varbūt zini jau no galvas? Starp mākoņiem spīdēs saule, iespējams lietus, mainīga virziena vējš. Prognozes ir dažādas, arī zvaigžņotās. Dažiem kļūst tik silti, ja kāds savlaicīgi paziņo, kad draud salauzt roku vai medicīniski nedrīkst skart nieres. Ko darīsi pārējā laikā? Piedod, te ir viena problēma – laika tev nebūs (vismaz tev tā šķitīs), taču atlikušajās 24 stundās tu centīsies atgūt iepriekšējās dienās iekavēto. Iespējams. Starp visu citu, laiks ir arī nauda. Varbūt tu ļausies arvien vairāk būt parādā bankām un cilvēkiem, it kā tas būtu kas labs. Savukārt tavam laikam būs tieši tik liela nozīme, cik tam piešķirsi. Ja darbadienas novakars, tavuprāt, ir tā vērts, lai padzenātu datorspēlītes, tad tieši tik vērts tas arī būs. Dažkārt brīnos, kur tie gudrīši, viszinīši un visādi citādi tālu aizgājušie radušies. Vai brīvajā laikā apbraukājot lielveikalus? Turklāt – biežāk daudz sasniedz ne tie talantīgākie un spožākie ģēniji, bet gan lokomotīves, kas ar lielu piepūli izmantojušas savu laiku racionāli, lai mācītos, mācītos un vēlreiz mācītos, kā esot teicis sarkanais vadonis.
Nu gan aizrunājāmies. Jā, kāda tad būs tā prognoze? Bet pirms tam dažu parādību skaidrojums, jo atkal ne jau par hādivio vai odivi runa. Tā saucamais lietus – dzīves pelēcīgā, apsūnojušā rutīna, kas pakšķina kā no maestro mutes: “Tā viš i, un tā tā dzīv paiet.” Krusa un pērkons – pārbaudījumi, ko dzīvīte uzsūta kā mazus eksāmenus, lai noskaidrotu mūsu rakstura cietību. Saule – kad mums ir ļoti labi. Aukstums – kad mūs ne visai ieredz, principā – vientulība. Liels vējš nes straujus pavērsienus, kuriem grūti tikt līdzi. Sniegi un ledi kā vienaldzība un apātija. Kur tad pati prognoze? Varbūt tu pārdegsi savā laimības saulītē; varbūt lielajā aukstumā nosaldēsi ausis un nemācēsi vairs just; varbūt lielais vējš tevi izgāzīs, ja pareizā vietā nebūsi ielaidis saknes; varbūt ledāji atspēlēsies, kad tev pašam būs nepieciešama palīdzība. Varbūt pārbaudījumi izrādīsies par smagu tavam netrenētajam mugurkaulam. Varbūt ne. Varbūt tev iešausies prātā: “Jā, zinu, zinu, katrs pats sava likteņa kalējs.” Bet varbūt nospriedīsi: “Slima kaķa murgi.” Bet varbūt: “Puisim, kazi, sava taisnība.” Varbūt. Pats galvenais tomēr ir: kamēr šis “varbūt” būs tavā galvā, prognoze – tavās rokās.
