Jelgava apstājusies tādā kā gaidīšanas stāvoklī – tiek gatavoti jauni projekti, lai saņemtu Eiropas un valsts budžeta naudu, bet darbi varētu sākties tikai nākamgad.
Jelgava apstājusies tādā kā gaidīšanas stāvoklī – tiek gatavoti jauni projekti, lai saņemtu Eiropas un valsts budžeta naudu, bet darbi varētu sākties tikai nākamgad
Līdz vadītāja darbības termiņa beigām – 2009. gada jūnijam – Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam atlicis nedaudz mazāk par gadu. Pilsētas mēra un viņa komandas darbības analīze vēl priekšā. Šoreiz viņš laikraksta redakcijā atbildēja uz “Ziņu” lasītāju telefoniski uzdotajiem jautājumiem.
– Kāpēc divreiz gadā jāiesniedz deklarācija, lai saņemtu maznodrošinātās personas pabalstu?
Tas netiek prasīts tāpēc, lai cilvēkiem sagādātu papildu rūpes. Drīzāk gan tādēļ, ka laika gaitā ikvienas personas materiālā situācija var mainīties. Zināmā mērā šādas deklarācijas ļauj mums vērot maznodrošinātās personas dzīvi. Vai cilvēks mēģina kaut ko darīt, lai uzlabotu savu materiālo stāvokli. Ir arī praktisks skaidrojums – pabalstus piešķir divreiz gadā. Līdz ar to šīs abas lietas sakrīt. Starp citu, daudzās pašvaldībās dokumentu skaits, kas jāiesniedz pabalsta saņemšanai, ir ievērojami lielāks par Jelgavā nepieciešamo.
– Vai sociālajā mājā, kas atrodas Stacijas ielā, nebūtu iespējams ierīkot nelielu veikaliņu? Vai tajā nevarētu tirgot pašas nepieciešamākās ikdienas preces, piemēram, personīgai higiēnai paredzētās?
Tas nozīmē, ka būtu jālikvidē vismaz viens dzīvoklis, lai tā vietā ierīkotu veikaliņu. Tas automātiski radītu papildu konkurenci citām tuvumā izvietotajām tirgotavām. Sociālās mājas būtība ir pilnīgi cita, turklāt, manuprāt, par veikalu trūkumu Jelgavā nevar sūdzēties.
– Esam neapmierināti ar SIA “Nebruk” darbu Satiksmes ielā. Vai pašvaldībai ir iespējas kaut kā ietekmēt dzīvojamo māju apsaimniekotājus, ne tikai Nekustamā īpašuma pārvaldi?
Pirmkārt, iedzīvotāju rokās ir izvēles iespējas – kuram apsaimniekotājam uzticēt apsaimniekot viņu kopīpašumu. Ja notikusi sadarbības partnera izvēle par labu, piemēram, SIA “Nebruk”, jābūt atrunātai tā atbildības jomai. Tā nepildīšana var būt tālākas risināšanas jautājums. Ja rodas kādas problēmas, protams, vispirms jāvēršas pie uzņēmuma, lai tā darbinieki veic savus pienākumus. Mūsu ietekme uz apsaimniekotāju, kurā nav pašvaldības daļas, juridiski nav nekāda. Likumdošana paredz iedzīvotājiem pietiekami plašas rīcības iespējas – likt normāli strādāt apsaimniekotājam, ar kuru jau noslēgts līgums, meklēt jaunu vai pašiem apsaimniekot savu māju. Būtu jāsāk ar to, ka jāsasauc iedzīvotāju kopsapulce, kurā piedalītos apsaimniekotājs. Lai viņi atskaitās par paveikto un neizdarīto.
– Kad beidzot piespiedīs mūsu mājas apsaimniekotāju SIA “Nebruk” sakārtot “bomžu” ierīkoto cūkkūti Prohorova ielā 5?
Piesaistīsim Pašvaldības policiju. Apsaimniekotājam jāveic savi pienākumi.
– Kad būs pabeigta siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija Pārlielupē?
Paredzēts, ka to pilnībā pabeigs 1. oktobrī. Tā noteikts apstiprinātajos plānos.
– Vai tas saistīts ar cukurfabrikas likvidāciju?
Tieši tā. Oktobrī paredzēts sākt nojaukt bijušās fabrikas katlu māju. Jaunā Pārlielupē atradīsies Aviācijas ielā un tiks pabeigta līdz apkures sezonai. Šogad tā vēl nestrādās koģenerācijas režīmā. Plānots, ka tas notiks nākamajā gadā.
– Mūžīgais jautājums – kad Jelgavā būs tīrs un labs ūdens?
Izstrādājam ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projekta otro kārtu. To gan varu teikt, ka tiek izmantotas pašas modernākās metodes, datormodelēšanu ieskaitot. Ceram, ka tas pārredzamā nākotnē tiks pabeigts, lai jau šogad startētu konkursā ES finansējuma saņemšanai. Ja viss izdosies, nākamgad un aiznākamgad būvēs otro kārtu. Tās galvenais uzdevums – attīrīt dzeramo ūdeni. Zemgalē raksturīgi, ka gruntsūdeņiem ir ļoti augsts dzelzs saturs. Līdz ar to paredzēts, ka tiks uzbūvēta speciāla atdzelžošanas stacija. Tieši datormodelēšana ļaus izvēlēties otrās kārtas rekonstrukcijas darbu piemērotāko variantu. Piemēram, šādi noteiks maģistrālo ūdensvada tīklu optimālo diametru, lai ūdens plūsma neļautu nogulsnēties dzelzs nosēdumiem.
– Pirms neilga laika, kad bija garāks sausuma periods, attālākos ūdensvada posmos jūtami pazeminājās spiediens.
Tas tāpēc, ka daudzi privātmāju īpašnieki ūdeni izmantoja dārzu laistīšanai. Nācās spiedienu paaugstināt, bet tas savukārt draud ar vecā ūdensvada sistēmas avārijām, kas sausā varētu atstāt ievērojamu pilsētas daļu. Otrajā rekonstrukcijas kārtā ceram daļēji atrisināt ūdens trūkuma jautājumu, izbūvējot pilnīgi jaunu otro maģistrālo ūdensvadu no ieguves vietas.
Runājot par ūdens lietām, jāatzīst, ka joprojām nav pilnīgas patēriņa uzskaites. Īpaši tas sakāms par privātmāju sektoru. Uzskaite patēriņu samazina, jo cilvēki sāk vairāk taupīt. Vienlaikus tas ļautu izvairīties no ūdens spiediena pārāk straujas pazemināšanās.
– Kad Romas ielas apkaimē tiks ierīkota pilsētas tīklam pieslēgta kanalizācija?
Šā rajonā kanalizācijas un pilsētas ūdensvada sistēmas izbūve iekļauta pilsētas tīkla rekonstrukcijas otrajā kārtā. Tātad – ja viss noritēs, kā plānots, tuvāko divu gadu laikā Romas ielā tiks izbūvēta pilsētas kanalizācijas un ūdensvada sistēma. Kad tas būs izdarīts, varēs plānot šīs ielas asfaltēšanu.
– Kad visās autobusu pieturās būs izlikti to kustības saraksti?
Cik zinu, lielā daļā pieturu tie jau ir. Pēdējā laikā ievērojami cēlušās pasažieru pārvadājumu izmaksas. Līdz ar to no 1. augusta būs izmaiņas autobusu kustības sarakstā, jo slēgsim reisus, kuros pārvadā vien dažus cilvēkus. Tikko jaunie saraksti būs gatavi, tos izvietosim pieturās. Protams, valsts saskaņā ar likumā noteikto dotē pasažieru pārvadājumus, tomēr zaudējumi ir pārāk lieli. Jāņem vērā arī tas, ka dotācijas pilsētās ir vien 30 procentu apmērā no kopējiem zaudējumiem, tāpēc trūkstošo jau laikus esam paredzējuši pilsētas budžetā.
– Kāpēc noasfaltēja tikai daļa Vecā ceļa? Vai tur dzīvo kādas īpašas personas? Kad asfaltēs pārējo ceļu?
Naudas ielu un ceļu atjaunošanai pašvaldības rīcībā ir tik, cik ir. Tāpēc vairāku apsvērumu dēļ pieņemts lēmums vispirms noasfaltēt Vecā ceļa posmu līdz internātskolai. Pirmkārt, tur atrodas Svētbirze, kur regulāri tiek rīkoti atceres pasākumi. Otrkārt, vairums skolēnu uz internātskolu dodas pa asfaltēto ceļa daļu. Treškārt, šajā posmā ir lielākā autotransporta plūsma gar sporta centru “Zemgale” līdz tirdzniecības centram “Valdeka”. Tālāk nav lielas sabiedriskās būves, kuras ik dienu apmeklē daudz cilvēku.
– Kāds bija pamatojums, ka Zemgales Tehnoloģiskajam parkam (ZTP) Pārlielupē pašvaldība aizdeva 200 tūkstošus latu? Vai šāda rīcība nav pretrunā ar likumu?
Ja tas būtu pretrunā ar likumu, mēs jau sen pavadītu laiku tiesībsargājošās institūcijās, skaidrojoties, kāpēc tas izdarīts. Pašvaldībai atļauts savā teritorijā atbalstīt uzņēmējdarbību. ZTP ir uzņēmējdarbības veids, ar kura palīdzību mēs vēlamies attīstīt sadarbību starp Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un uzņēmējiem. Projektā piedalās praktiski visas mūsu valsts būvnieku biedrības un asociācijas. Uzceltās būvmateriālu testēšanas laboratorijas aprīkotas ar šajā Austrumeiropas daļā modernākajām iekārtām. Patlaban lielākā problēma ir tā, ka pilnībā nav piešķirts ES akceptētais finansējums. Norisinās diskusijas starp būvizstrādājumu testēšanas centru, Finanšu ministriju un Eiropas Komisiju par naudas plūsmas turpinājumu. Ja mēs nebūtu šo naudu aizdevuši, centram jau sen būtu pārvilkta svītra.
Gribu uzsvērt, ka šajā ēkā līdz ar laboratorijām atrodas arī biznesa inkubators, kurā darbību sākuši vairāk nekā divdesmit jaunu uzņēmumu. Jūtu gandarījumu, ka daļa to veidojušies informācijas tehnoloģiju jomā sadarbībā ar LLU. Mans uzskats – šis ir veiksmīgs projekts, kas dod iespēju arī studentiem un pasniedzējiem sākt savu uzņēmējdarbību, veidojot firmas.
– Kas notiks nu jau bijušās un nojaucamās cukurfabrikas teritorijā?
Paredzēts, ka pēc nojaukšanas atbrīvosies aptuveni 41 hektāra teritorija. Cik esmu informēts, cukurfabrikas īpašnieki meklē attīstītāju. Iepriekšējā pilsētas attīstības plānā šī vieta bija iezīmēta kā rūpniecības zona. Situācija ļoti mainījusies, tomēr nedomāju, ka plānojums tiks kardināli mainīts. Es šo teritoriju redzu galvenokārt kā rūpniecisko zonu, kurai upes pusē piekļaujas darījumu un atpūtas centrs. Potenciālajiem attīstītājiem esam uzdevuši padomāt par jaunas viesnīcas izbūvi, jo Jelgavai tā ir aktuāla problēma. Tās dažas, kas atrodas pilsētā, ir pārslogotas. Bet tas vēl ir pamatīgu diskusiju jautājums.
– Vai tas nozīmē, ka nākotnē Jelgava varētu pretendēt uz reģiona tūrisma centra godu?
Noteikti nē. Prioritātes – rūpniecības un cita veida uzņēmējdarbības attīstība – nemainīsies. Ja godīgi, nemaz tik daudz interesantu objektu mūsu pilsētā un tās apkārtnē nav. Tos iespējams apskatīt dažās stundās.
– Kur palika estrāde, kas savulaik bija uzcelta pļavā pretī LLU pilij?
To demontēja, un tā atrodas NĪP noliktavā. Kad aģentūra “Kultūra” rīko pasākumus, vecās estrādes daļas izmanto. Vēlos jelgavniekus nomierināt nekas nav pazudis.
– Kad tiks ierīkots luksofors Filozofu ielā netālu no Ģintermuižas?
Par to esam daudz diskutējuši. Bet ir viena problēma – tuvumā atrodas krustojums ar Dambja ielu, kur satiksme ir daudz intensīvāka. Tāpēc, ticamākais, luksoforus vispirms uzliksim šajā krustojumā. Tā kā krustojums pie Ģintermuižas ir ar tranzīta ielu, būs jāmeklē kāds cits risinājums, citādi ievērojami tiks kavēta automašīnu plūsma.
– Kad sakārtos teritoriju no kultūras nama līdz pilsētas tirgum?
Pašlaik šai vietai izstrādā detālplānojumu. Varu teikt, ka tur paredzēta stāvvieta. Protams, tik liela, cik zemes platība, kas ir pašvaldības rīcībā. Aizķeršanās varētu būt vienīgi līdzekļu trūkuma dēļ.
– Vai tā ir taisnība, ka šogad tiks sakārtoti daudzstāvu māju pagalmi aiz ēdināšanas kompleksa “Silva” un starp Driksas, Pasta un Katoļu ielām?
Es ceru. Pilsēta savu naudas daļu iedalījusi, un tiek izstrādāts projekts, bet arī apkārtējo māju īpašniekiem jāiegulda sava daļa līdzekļu. Teritorijas sakopšanā jāizpaužas privātai un publiskai (pašvaldības) partnerībai, jo daļa pagalmu zemes ir privātīpašumā. Ja atdzīvosies princips “attīstītais sociālisms dziļi iezadzies mūsu dvēselēs” un īpašnieki nolems neko nedarīt, pilsēta savu daļu sakārtos, bet pārējo…
– Kad tiks pabeigta Dobeles šosejas rekonstrukcija?
Šis projekts sadalīts divās daļās. Pirmā – no tilta pāri Svētes upei līdz Atmodas ielai. Otrā – līdz Dambja ielai. Pirmās rekonstrukciju veiksim sadarbībā ar Satiksmes ministriju par naudu, kas paredzēta tranzīta ielu atjaunošanai. Gaidām, kad ministrija septembrī izsludinās pieteikšanos projektu konkursam. Ja viss virzīsies, kā cerēts, nākamgad pavasarī varētu jau ritēt darbi. Vispirms sāksim no Atmodas ielas līdz 4. līnijai, bet pēc tam līdz minētajam tiltam. Starp citu, iela tiks apgaismota, kā arī izbūvēti gājēju un velosipēdistu celiņi. Savukārt otru Dobeles šosejas daļu esam paredzējuši atjaunot, izmantojot ES pilsētu attīstībai paredzētos līdzekļus.
– Kad pašvaldība beidzot sakārtos Raiņa ielu, kas ir katastrofālā stāvoklī? Īpaši bēdīgā situācijā ir gājēju celiņi.
Bijām paredzējuši to paveikt šogad. Tomēr secinājām, ka vienlaikus nepieciešams mainīt apgaismojumu, ielas apmales un izbūvēt jaunu lietusūdens kanalizāciju. Papildu visam izrādījās, ka no ierindas gandrīz izgājis vecais tā saucamais Jāņa kolektors. Rekonstruējot Pulkveža O.Kalpaka ielu, strādnieki tam uzrakās, un tad arī varējām novērtēt tā patieso stāvokli. Tas ir tik bēdīgs, ka tur neko nav iespējams atjaunot un jāizbūvē pilnībā jauns, kas prasa ievērojamus līdzekļus. Līdz ar to būs jāpagaida līdz nākamajam gadam. Piekritīsiet – nav jēgas šogad salabot trotuārus, lai nākamgad raktu atkal. Starp citu, tieši kolektora bēdīgais stāvoklis ir applūstošo māju pagalmu un pagrabu iemesls. Tāpēc jaunu būvēsim pa Raiņa ielu no Jēkaba ielas līdz upei.
– Cik tālu ir risināts jautājums par jauna Jelgavas tirgus celtniecību?
Pašvaldība pieņēmusi konceptuālu lēmumu par pilsētas tirgus pārcelšanu uz Ganību ielas apkaimi – klajumā pretī būvmateriālu veikalam “MNL”. Pašlaik juridiskais dienests izstrādā tirgus funkcionēšanas modeli. Esam pārliecināti, ka vispirms jāuzceļ jaunais, tikai tad jāķeras pie vecā likvidēšanas un jālemj tā tālākais liktenis. Jauns tirgus mudina domāt arī par sociāliem jautājumiem – tirgū darbu atraduši daudzi jelgavnieki. Kāpēc tas nevar atrasties vecajā vietā? Tāpēc, ka zeme pieder gan pašvaldībai, gan privātīpašniekiem un nebija iespējams atrast kopsaucēju, tas lika mums pieņemt lēmumu sākt būvēt jaunu tirgu. Pilsētas attīstības plānotājiem jaunā Jelgavas tirgus vieta, raugoties no rajona attīstības iespējām, šķiet perspektīva. Tas atradīsies tiešā tranzīta ceļu tuvumā. Paredzēts, ka jaunā tirgus vieta būs gatava nākamā gada laikā.
