Jelgavas bīstamo atkritumu izgāztuves likvidācija varētu izmaksāt 5,5 miljonus latu.
Jelgavas bīstamo atkritumu izgāztuves likvidācija varētu izmaksāt 5,5 miljonus latu
Šonedēļ Vides ministrijai izdevies pavirzīt uz priekšu Ministru kabineta noteikumu projektu, saskaņā ar kuru būtu iespējams sakārtot Jelgavas ādas pārstrādes uzņēmuma “Kosmoss” bijušo izgāztuvi.
Ja laikus izdosies atrisināt īpašumtiesību jautājumu, sanācijas darbus varētu sākt jau nākamajā gadā. “Jūs gribat teikt, ka šoreiz tas būs pa īstam?” neticīgi raudzīdamies uz “Ziņu” korespondentu, jautā Miervaldis Šteinerts.
Sākt varētu jau nākamgad
Viņš dzīvo 4. līnijā, tikai nepilnus simts metrus no vietas, kur padomju laikā no 1965. līdz 1987. gadam savus atkritumus izgāza ādas pārstrādes uzņēmums “Kosmoss”, Jelgavas Lauksaimniecību mašīnu rūpnīca un RAF. Kopš neatkarības atjaunošanas to mēģināts sakārtot vairākkārt, tomēr tikai tagad izdevies atrast Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un līdzfinansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.
Projekta sagatavotāja Signe Zakka, Vides ministrijas Projektu sagatavošanas departamenta Atkritumsaimniecības projektu nodaļas vadītāja, skaidro – ja viss ritēs gludi, proti, darbību saskaņos arī citas ministrijas, piesārņoto vietu varētu sākt sakopt jau nākamajā gadā.
Četri dīķi atkritumu
“Vienīgā aizķeršanās varētu būt ar šīs teritorijas ierakstīšanu Zemesgrāmatā,” piebilst ierēdne. Tas esot jādara pašvaldībai un projekta īstenotājam. Jelgavas bīstamo atkritumu izgāztuves likvidācijai paredzēts tērēt 5,5 miljonus latu. No tiem divas trešdaļas tiks segtas no Eiropas fonda līdzekļiem.
Pašlaik atkritumus, kas sajaukušies ar ūdeni un dūņām, glabā četros dīķos. Pēc speciālistu vērtējuma gruntsūdeņu piesārņojuma intensitāte izgāztuves teritorijā ir viena no lielākajām Latvijā. Galvenās piesārņotājas vielas ir hlorīdi, sulfāti, organiskās skābes un amonijs.
***
Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve “Kosmoss”
– veidojusies no 1965. līdz 1987. gadam
– deponēti šķidrie toksiskie atkritumi no ādu apstrādes fabrikas, kā arī atkritumi no RAF, Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas
– atkritumi izvietoti 4 dīķos
– gruntsūdeņu piesārņojuma intensitāte izgāztuves teritorijā ir viena no lielākajām Latvijā
– piesārņojošās vielas ir hlorīdi, sulfāti, organiskās skābes un amonijs
– gruntsūdeņi ir piesārņoti 23 ha platībā
– piesārņojuma dziļums sasniedz 6 – 8 m.
