Bijušajā Rumbu muižas parkā, vietā, kur 1944. gada decembrī atradās viens no toreizējo Ziemassvētku kauju epicentriem, notika tradicionālā dzīvi palikušo leģionāru un nacionālo partizānu tikšanās. Šodien no lielās ēkas nav palikuši pat pamati. Viss, kas derīgs būvniecībai, tika aizvests uz Dobeli padomju karavīru pilsētas vai citu objektu celtniecībai. No 25. līdz 29. decembrim līdzās Zvejniekiem un Lestenei tā bija viens no kauju smagumpunktiem. Aiz muižas atradās dzelzceļš, kas savienoja Liepājas – Rīgas un Ventspils – Rīgas dzelzceļu. Aizmugurē pie Vanagiem atradās tanku grāvis. 17 reižu vecā muiža gāja no rokas rokā. Šodien visi lielie koki un zeme ir ložu un granātu šķembu pārpilna, par ko liecina metālu meklētāja aparāta signāli.26. jūlijā pie Rumbām valdošo vasaras klusumu un mieru pārtrauca Latvijas Jūras spēku orķestra tauru skaņas, kas aicināja Latvijas Nacionālo partizānu apvienības (LNPA) biedrus uz 18. un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) biedrus uz 10. saietu, kas jau otro gadu notika vienā dienā. Uz kārtējo tikšanos ieradās dalībnieki no visiem Latvijas novadiem, viesi no Lietuvas, Igaunijas, bijušie latviešu karavīri no mītnes zemēm līdz ar piederīgajiem un draugiem.Pateicoties Dobeles LNKB un Daugavas Vanagu Latvijā priekšsēdim Laimonim Ezergailim, pie Rumbām izveidota nozīmīga Kurzemes cietokšņa atceres vieta ar LNKB uzcelto lielo pieminekli. Mūs laipni sagaidīja un uzņēma nacionālais partizāns jelgavnieks Guntars Bullis.Goda sardzē pie pieminekļa stājās zemessargi. Skanot valsts himnai, LNPA un LNKB priekšsēdētāji Ojārs Stefans un Edgars Skreija baltajā karoga mastā uzvilka Latvijas karogu un atklāja saietu. Atceres dievkalpojumu vadīja Latvijas armijas kapelāns kapteinis Raimonds Krasinskis. Ar dziesmām uzstājās vīru koris «Tēvija». Mūs sveica Lietuvas un Igaunijas delegācijas, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, 19. divīzijas 44. grenadieru pulka 1. rotas leģendārais komandieris virsleitnants Rolands Kovtuņenko un citi. «Visu Latvijai» jaunieši iepriecināja ar valsts karogiem un dziesmu.Pēc svinīgās daļas, kā parasti, pulcējāmies muižas parkā, no karstajiem saules stariem cenšoties paslēpties koku ēnā. Mūs vienoja kopīgas atmiņas, dziesmas un tikšanās ar kādreizējo kauju biedriem, no kuriem daudzu vairs nav mūsu vidū.Mūsu varas vīru nepārstāvēts, bez televīzijas kamerām pagāja bijušo Latvijas karavīru un partizānu saiets, par kura ignoranci radās izbrīns Lietuvas un Igaunijas delegācijās. Viņu valstīs neatkarības aizstāvju saietos piedalās augstākie valsts vadītāji, kas prot godināt savu karavīru varonību. Lietuvā tā ir liela svētku diena, ko var pielīdzināt mūsu dziesmu svētkiem. Kad pienāks Latvijas aizstāvjiem tā diena – tāds jautājums radās daudzo dalībnieku vidū.
