Karstais laiks var būt bīstams ikvienam, tomēr īpaši jutīgi ir gados vecāki cilvēki.
Vasara mūsu platuma grādos nemaz tik bieži nemēdz lutināt ar īsti vasarīgu laiku, bet, kad nu tas beidzot iestājies, jāatceras – katra sezona prasa ievērot tai atbilstošus noteikumus. Sevišķi, ja tas skar mūsu pašu un apkārtējo veselību. Ņemot vērā, ka nu jau vismaz nedēļu kā sācies jūlijam atbilstošs karstums un meteorologi neprognozē tik drīzu tā mitēšanos, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) un Katastrofu medicīnas centra (KMC) speciālisti atgādina dažas pamata patiesības, ko der atcerēties ikvienam, lai jaukā vasara neradītu liekas problēmas.Īpaši jāuzmanās riska grupāmSen zināma patiesība, ka jutīgi pret karstumu ir gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kam vairāk par 75 un kuri dzīvo vieni vai aprūpes namos. Tāpat paaugstinātam riskam pakļauti slimnieki, kas piesaistīti pie gultas, kā arī cilvēki ar garīgiem traucējumiem un plānprātību. Riska grupā ietilpst zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kas jaunāki par četriem gadiem, respektīvi, visi, kas ikdienā spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību. Šādu cilvēku aprūpētājiem ieteicams, tuvojoties karstuma vilnim, iepriekš plānot savu rīcību, tādējādi mazinot karstuma izraisīto negadījumu skaitu.Jutīgi pret karstumu mēdz būt arī cilvēki, kas sirgst ar hroniskiem veselības traucējumiem, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, un tie, kas lieto noteiktus medikamentu veidus. Bieži vien tiek piemirsts, ka karstums sevišķi bīstams savienojumā ar alkoholu un narkotikām. Jāuzmanās pat sportistiem un citiem fiziski aktīviem cilvēkiem, kam jāpārvar liela slodze.Karstuma dūriens var būt nāvējošsSVA Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Laura Bundule brīdina, ka ļoti karstā laikā cilvēka organisms var pārkarst un zaudēt šķidrumu, kas var radīt nespēku un izraisīt karstuma dūrienu. Abus šos stāvokļus nepieciešams novērst nekavējoties. Karstuma dūriens rodas, ja netiek ārstēts karstuma radītais nespēks, bet tas var parādīties arī pēkšņi un bez brīdinājuma. Karstuma dūriens izraisa neatgriezeniskus organisma, tostarp smadzeņu, bojājumus vai pat nāvi. Simptomi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, ir galvassāpes, slikta dūša, intensīvas slāpes, miegainība, apsārtusi un sausa āda, pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Iespējams apjukums vai agresivitāte, bet noslēgumā var būt krampji un samaņas zudums.Kā rīkoties karstā laikāSVA un KMC speciālisti iesaka sekot laika prognozei un, ja tiek izziņots liels karstums, plānot savu dienu tā, lai no tā varētu izvairīties. Vienkāršākais padoms – izvairīties atstāt telpas laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no pulksten 11 līdz pulksten 15). Ja tas nav iespējams, uzturēties ēnā un paņemt līdzi pietiekamu ūdens daudzumu. Šķidrums jādzer regulāri, pat gadījumā, ja nejūtaties izslāpuši, ūdens ar augļu sulu vai pamīšus lietots minerālūdens un dzeramais ūdens ir labākais risinājums. Ja uz ielas kļūst pārāk karsti, jāmeklē atvēsinājums publiskās vietās – veikalos, kafejnīcās ar kondicionēšanas iekārtām, bibliotēkās. Ēšanas ierobežojumu nav, ieteicams vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens. Jāizvairās no alkohola, kafijas un tējas, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju. Labi palīdz vēsa duša vai vanna, vairākas reizes dienā der apslapināt ķermeni, īpaši seju un skaustu, ar aukstu ūdeni.
