Biedrība «Zemnieku saeima» aicina Zemkopības ministriju (ZM) piešķirt finansējumu to kvalitatīvi sagatavoto Lauku attīstības programmas modernizācijas projektu finansēšanai, kuriem patlaban pietrūkst līdzekļu.
«Ekonomikas attīstība šobrīd bremzējas, taču lauksaimniecība ir joma, kur uzņēmumi vēl aizvien gatavi aktīvi ieguldīt. Lauksaimniecībā ir resursi, ticība saviem spēkiem, arī vēlme un spēja veikt lielas investīcijas, ja vien projektiem ir iespēja saņemt atbalsta daļu no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem. Svarīgi, lai atbalsta finansējums tiktu izmantots ar maksimālo atdevi,» norāda «Zemnieku saeimas» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.Kā informē organizācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne, saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta provizoriski sniegto informāciju no 2007. līdz 2013. gadam pasākuma «Lauku saimniecību modernizācija» trešajā kārtā, kas noslēdzās 9. jūlijā, līdzekļu iztrūkums Dienvidkurzemes, Lielrīgas, Viduslatvijas, Zemgales, Ziemeļaustrumu, Ziemeļkurzemes, Ziemeļvidzemes reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs ir piecu miljonu latu apmērā un līdzekļu pārpalikums Austrumlatgales, Dienvidlatgales reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs 2,8 miljonu latu apmērā.To projektu vidū, kam patlaban trūkst publiskā finansējuma, ir gan būvniecība, gan tehnikas iegāde. Turklāt daļa projektu ir tādi, kas iesniegti un līdzekļu trūkuma dēļ noraidīti jau otrajā kārtā janvārī. «Zemnieku saeima» aicina iztrūkstošos līdzekļus visu atbilstošā kvalitātē sagatavoto projektu finansēšanai piešķirt no nākamajās kārtās paredzētā finansējuma, segt no pasākuma virssaistību līdzekļiem vai paredzēt neizmantotās naudas pārdali starp reģionālajām pārvaldēm.Organizācijas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka ar fondu sadales pieeju tiek mākslīgi bremzēta attīstītāko lauksaimniecības reģionu attīstība un modernizācija. «Tas nav pareizi no konkurētspējas veicināšanas viedokļa lauksaimniecībā. Šī nauda jāizmanto tagad, to nav jēgas taupīt nākotnei – pie tādas inflācijas līdzekļi strauji zaudē vērtību.»«Mēs uzskatām, ka tagad vajadzētu atbalstīt vismaz visus būvniecības projektus, jo to sagatavošana un realizācija prasa nopietnus ieguldījumus. Tas dotu stimulu arī daudzām citām nozarēm, piemēram, būvniecībai. Ja tajā strādājošajiem tagad atkal nebūs algas, sāksies vēl viens emigrācijas vilnis uz Īriju,» teic M.Dzelzkalēja. Viņa uzsver, ka uz vispārējā pesimisma fona arī lauksaimnieku darba sparu un optimismu itin viegli var pārvērst pesimismā.
