2. augustā savu vēlmi mainīt notiekošo valstī apliecinājuši aptuveni 600 000 pilsoņu. Par maz. Pietrūka kādu nieka 160 000, un referendums tiktu atzīts par notikušu. Tātad tas nav noticis. Tātad nekas nav noticis? Reāli valdošajai Latvijas valsts elitei nav noticis itin nekas.
Tas, ka liela tautas dala «ņurd», bija zināms jau sen, bet tas netraucēja «rullēt» tālāk un tālāk pa agrāk nosprausto ceļu, lai vai kas. Tagad pēc referenduma «izgāšanās» atlikušos divus gadus līdz Saeimas vēlēšanām «rullēšana» ies paātrinātā tempā, jo par katru cenu un visiem spēkiem jāgarantē vismaz sava līdz šim sasniegta materiālā stāvokļa saglabāšana. Referenduma priekšvakarā mums no augstās tribīnes tika teikts, ka to ierosinājuši nelatvieši, lai grautu valsts iekārtu. Uzmanīgi sekojot krievvalodīgajiem medijiem, nevarēja nemanīt, ka šis referendums nebija to publikāciju topā. Gluži otrādi – dominēja konkurss «Jaunais vilnis»: apraksti, intervijas, jūsmošana, tenkas… TV5 – galvenais un plašākais krievvalodīgo iedzīvotāju informācijas avots – visu publicistisko laiku bija atvēlējis šā pasākuma translācijai un tā goda viesu intervijām. Kāds tur vēl referendums! Un viss jau tāpat ir labi – šo mediju īpašniekiem nav iemesla protestēt pret pašreiz Latvijā notiekošo. Acīmredzot šā paša iemesla dēļ opozīcijā esošajam tik ļoti populārajam «Saskaņas centram», kas formāli atbalstīja referenduma ideju, ne prātā nenāca pašiem nodrošināt saviem Krievijas pierobežā dzīvojošajiem vēlētājiem viņiem saprotamu informāciju, ka Latvijā notiks referendums un par ko tieši tas būs. Un kāpēc tas «Saskaņas centram» būtu jādara? Viņi taču ir opozīcijā, un tautas pārmetumi vērsti ne pret viņiem, bet pret tiem, kas pie varas! Un šo «krupi» – Saeimas spīkera klajos apvainojumus Latvijas nodevībā ne vien sev, bet arīdzan vēlētājiem – tie arīdzan norija neviebdamies. Saīsināti no www.politika.lv
