Prātīgs saimnieks, kad sajūt tuvojamies grūtus laikus, savelk jostu.
Tas ir pareizas rīcības plāns nākotnei. Tādi grūti laiki, spriežot pēc ekonomistu vērtējuma, pienākuši ne tikai globālajai ekonomikai, bet arī atlavījušies līdz Latvijai. Tātad valstij nu būtu jārīkojas kā gādīgam saimniekam un, ievērojot seno gudrību, josta jāsajož. Par taupības režīmu valdības vadītājs runājis vismaz pāris mēnešu. Arī par to, ka izdevumi būs jāpārskata ministrijām un citām valsts iestādēm. Nu viņš nācis klajā ar priekšlikumu valsts iestādēs strādājošo skaitu samazināt vismaz par pieciem procentiem. Principā pret to nekas nebūtu iebilstams. Sākot ar to, ka jāpārskata štatu saraksti un liekās vienības jālikvidē. Vien ir tāds sīkums – lai samazināšana būtu jēdzīga, vispirms jāveic iestāžu, gan centrālo, gan pakļautības, funkcionālais audits. Tas nozīmē, ka jāpārliecinās par darbinieku dienesta pienākumiem un darba apjomu. Nav izslēgts, pēc pārbaudes izrādīsies – reālais samazinājums būs nevis pieci, bet gan desmit vai pat vairāk procentu strādājošo. Piekritīsiet, ja ministri atteiksies no viena darbinieka un padomnieka savos birojos, tā būs tikai acu aizmālēšana. Dzīve pierādījusi, ka birokrātijai piemīt kāds neiznīcināms niķis – tieksme paplašināties. Un vēl. Pēc aicinājuma sākt vispārēju taupības režīmu nudien būtu jāpārskata arī daudzie gana dīvainie ministriju iepirkumi un vēlmes tērēt budžeta līdzekļus. Kaut vai nesenais Aizsardzības ministrijas pasūtījums par 20 tūkstošiem latu pirkt parādes zobenus. Varbūt labāk tos iegādāties tad, kad inflācijas pūķim galvas būs nocirstas ar citiem paņēmieniem?
