Centrālā vēlēšanu komisija apstiprinājusi tautas nobalsošanas rezultātus.
Tajā elektorāts varēja lemt par vai pret grozījumiem Satversmē, deleģējot paši sevi pirms laika izlingot no ērtajām vietām «gudro galvu» simtniekā.Formālajā solī – pašā iznākuma apstiprināšanas procesā – nekādu īpašu pārsteigumu nebija. Tikai oficiāls zīmogs par to, ka tauta, lai ar kādu ragainu, gaļīgu vai blējienus izdodošu kustonīšu baru netiktu salīdzināta, tomēr bija par kuslu, lai piepildītu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības līdera Krīgera kunga cerības par pārliecinošu kvorumu, kas vairāk nekā skaidri pateiktu – pietiek, šai Saeimai «jāiet mājās»!Toties viss referenduma rīkošanas process atklāja sabiedrības redzējumam arī pa kādai nebijušai politiskai ainiņai. Piemēram, saldo pārīšu cienīgu valdošās «koalīcijbandas» saskaņu. Pirmsreferenduma periodā vienprātība bija tāda kā nekad agrāk, pat ne brīžos, kad jādala amata portfeļi, jo vienmēr savu lomu nospēlē latviskās nenovīdības faktors, ka citam var tikt vairāk. Galu galā – te nervu un bikšu trīcei bija zināms pamats, jo uz spēles likts tik ērtais un ilgstošais saudzēšanas laiks, kas nu draudēja aprauties, tāpat kā nesodītais balagāns un masveidīgā «taisīšana uz galvas» tam elektorāta pūlim, kas pozitīvisma reibumā, zinies, priekšstāvju «nepareizo sastāvu» savēlējuši.Toties valdošās koalīcijas papiem un mammām domas vērsās sev vajadzīgajā virzienā – kāda vēl Satversmes grozīšana, sāksies nekārtības, «krievu trači» un kas vēl ne! Ik palaikam gaismā tika celtas prātulas no sērijas, ka «Satversmes tēvi visas šīs nianses ir rūpīgi pārdomājuši», aizmirstot, ka tautas tiesības slinkuma, muļķības vai citu faktoru dēļ Saeimu leģitīmi patriekt savulaik apstiprinātas jau divos lasījumos un procesu pusvārdā aprāva vien 15. maija notikumi…Protams, arī citu «odziņu» saistībā ar 2. augusta nobalsošanu bija vairāk nekā vajag. Kaut vai aicinājums neiet uz referendumu, proti, sēdēt mājās un savas tiesības neizmantot (kā gribētos reiz ko līdzīgu dzirdēt kādā priekšvēlēšanu reklāmā – sak, neejiet balsot, un valstij tiks mazāk ļaunuma!), demagoģiskā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā notikušo zādzību piesaukšana kontekstā ar laika periodu vismaz pusgadu pirms to konstatēšanas, draudi ar «kreiso» šantāžu, politisko nestabilitāti un «stāvbremzi» valsts attīstībai… Ko tur vēl minēt tādu «sakritību», ka referendums atkal notiek pašā vasaras plaukumā, kad liela daļa sociāli aktīvās sabiedrības citā kontinenta vai pat planētas pusē izbauda kārtējo atvaļinājumu… Par attieksmi pret ārvalstīs strādājošajiem Latvijas pilsoņiem uzskatāmi liecina arī tas, ka uz Īriju, kur, pēc neoficiāliem datiem, dzīvo vairāki desmiti tūkstošu latviešu, referenduma rīkotāji nosūtījuši vien… 400 balsošanas zīmju. Lai arī, kā iepriekš prognozēts, daļa to netika izmantotas, signāls ir nepārprotams – mēs jūs iecirknī (kas, par spīti vairākās vietās izveidotajām latviešu kopienām, joprojām ir tikai viens) nemaz tā īsti negaidām.Tagad, kad balsošanas ballīte galā, atliek vien vērot, kā notikumi risināsies tālāk. Valsts prezidents Valdis Zatlers no enerģiska priekšlikumu rosinātāja negaidīti pārvērties miegainā no tribīnes runātājā, kas tūdaļ meklējis drošu patvērumu zem olimpiskajiem riņķiem, tā ka pašizmešanas procedūra būs vien jāsmadzeņo pašiem Saeimas deputātiem.Pozitīvā puse savukārt ir tā, ka vismaz neliels «raustiņš» no 600 tūkstošbalsīgā pūļa dažiem ir piemeties. Par to liecina kaut vai domu maiņa no kategoriska «nē Satversmes grozījumiem» uz «būs jau jāskatās, ko tur var darīt» un samiernieciska pielīšana elektorātam cerībā pēc nākamajām vēlēšanām nepalikt aiz augstā nama durvīm. Taču nebūs brīnums, ja «bikšu trīce» izrādīsies ātri pārejoša. Iestrādāt pamatlikumā, piemēram, tik drakonisku mehānismu, ka Saeimu var atlaist divas trešdaļas balsstiesīgo, zināmos apstākļos nav pārāk sarežģīti. Bet tas jau atkal nozīmēs garantētu saudzēšanas laiku nesodītu cūcību sastrādāšanai. Savukārt vēlētāji varēs atcerēties 2. augustu, kad neizmantoja iespēju iekāpt stāvošā vilcienā, proti, izkustēties līdz tuvākajam iecirknim un nobalsot, lai politiķu «drebulim» būtu arī taustāmi rezultāti.
