Pārbaudot informāciju par to, ka mūsu pilsētas morga telpas netiek slēgtas un tajās ikviens var bez atļaujas ieiet, «Ziņas» uzzina par virkni citām problēmām.
Jelgavas vienīgais morgs, kas celts pirms vairākiem gadu desmitiem un atrodas Pulkveža O.Kalpaka ielā pilsētas centrā, pieder pašvaldībai. Tajā izvietotas SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» Patoloģijas nodaļas telpas, kurās tiek sniegti vairāki pakalpojumi. Lielākoties tur nelaiķus sagatavo apbedīšanai – mazgā, skuj, grimē, ģērbj. Otrs lielākais darba virziens ir Patoloģijas nodaļas darbs, kad tā saucamās sekcijas laikā tiek noteikts nāves cēlonis, ja to uzreiz nav varējis diagnosticēt ģimenes ārsts vai cits kompetents speciālists. Pilsētas morgā strādā arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra nodaļa, kuras eksperti veic mirušo tiesu medicīnisko ekspertīzi vardarbīgas nāves (vai aizdomās par tādu) gadījumos. Visi mūsu pilsētā mirušie, kas netiek iezārkoti mājās, vispirms nokļūst morgā. Šajā nedēļā «Ziņu» rīcībā nonāca informācija, ka ikviens interesents netraucēti var iekļūt morgā, jo tā ieejas durvis ikdienā ir vaļā, turklāt neaizslēgtas arī visas pārējās. Dažkārt pat atvērtas esot durvis, aiz kurām rindiņās blakus cits citam guļot kaili mirušie. Otrdienas pirmspusdienā «Ziņas» pārbaudīja šo informāciju. Ieeja aizliegta, durvis – neaizslēgtasIeejot pa pirmajām durvīm, kas tiešām bija atvērtas, tālākais ceļš veda uz vairākām telpām. Uz vienām durvīm uzraksts «Sanitāri», bet uz pirmajām pa labi no ārdurvīm – «Ieeja aizliegta». Šajā reizē durvis bija gan ciet, taču bez bažām atveramas, jo tikai dziļumā iekštelpās varēja sadzirdēt darbinieku rosību. Morga priekštelpā cilvēkus nemanīja, neviens arī nejautāja atnācēju mērķus. Aiz neaizslēgtajām durvīm redzamais nekāds patīkamais nebija. Uz pleķainām un pirms daudziem gadu desmitiem gatavotām brezenta nestuvēm uz flīzētas grīdas cits citam blakus izvietoti vairāki nelaiķi, pirmais – tieši pie ieejas. Visiem gan pārklāti auduma gabali vai vecas segas, bet uz sejas – ar polietilēnu apsegtas formalīna maskas. Kājas – kailas. Šajā zālē bija neatdzesēts gaiss, vasarā neapsildītām telpām raksturīga temperatūra. Pēc pāris fotoattēlu uzņemšanas uzgaidāmajā telpā tā arī neuzradās neviens darbinieks. Sanitārs nespējot tik bieži slēgt«Līdz šim neviens piederīgais vai kāds cits nav sūdzējies par morgā esošajiem apstākļiem,» pāris stundu vēlāk, tiekoties pie morga, uzsver SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes locekļa vietniece Solveiga Ābola. Savukārt Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra nodaļas (apkalpo Jelgavas un Dobeles pilsētas un rajonus) vadītāja daktere Jeļena Ratniece apgalvo – ikviens radinieks var atnākt un apskatīt, kā viņa tuvinieks šajās telpās tiek aprūpēts. S.Ābola stāsta, ka tūlīt pēc atvešanas uz morgu līķi tiešām tiek noguldīti uz grīdas, bet zem viņiem ir nestuves. «Tāds ir process,» viņa nosaka, atzīstot, ka telpas ir vecas. Verot katras nākamās durvis, slimnīcas vadītāja vietniece skaidro, ka «pa šiem gadiem neviens nekur nav iemeties» bez atļaujas. Taču reizē arī piebilst, ka galvenās ieejas durvis ikdienā atvērtas, lai ieplūstu svaigs gaiss. S.Ābola nepiekrīt, ka neaizslēgtas ilgstoši būtu telpas, kur glabājas līķi. Tas gadoties reti, uz kādām desmit minūtēm, jo sanitārs nespējot tik bieži slēgt. Viņam nelaiķis jāpārvieto no sākotnējās telpas uz saldētavu, tad uz zāli, kur veic ekspertīzi, pēc tam vēl jāmazgā un jāveic virkne citu procedūru, līdz mirušo iezārko. Telpu izrādīšanas laikā uzsvērtais, ka ik durvīm priekšā slēdzene, tā arī palika teorijas līmenī, jo pēc apskates neviena zāle netika aizslēgta. Turklāt saldētavai ir vien neaizslēdzams aizbīdnis. S.Ābola apgalvo, ka, tāpat kā slimnīca, sertificēta ir arī iestādes Patoloģijas nodaļa. Tomēr viņa piebilst: «Nu nav mums tā, kā rāda filmā «Komisārs Reksis», tomēr visām normām atbilst gan santehnika, gan dezinfekcijas procesi. Nav taču šeit cietums, ka būtu jāaizslēdz durvis!» Komentējot bažas, ka cilvēki mēdz būt ziņkārīgi, turklāt brīva ieeja arī bērniem, slimnīcas valdes locekļa vietniece teic – ja gribēs, sanitāru atradīs. «Arī šie dakteri nav pieraduši pie nāves, viņi izturas ar cieņu.» Tomēr jautājums, kā pasargāt telpas no nevēlamiem viesiem, paliek neatbildēts. Nav noslēpums, ka nelaiķus tur atgādā ar viņiem piederošām mantām, varbūt arī vērtslietām. Projekts ir, naudu nepiešķirS.Ābola neslēpj, ka vairāku gadu garumā ieilgusi cīņa ar Jelgavas pašvaldību par jaunām telpām morga vajadzībām. «Acīmredzot valstij un pašvaldībai naudas ir tikai tik, cik ir. 1971. gadā, kad uzcēla jauno slimnīcu, darbojās arī vecā, kur tagad palikušas vien morga telpas. Pēc tam mainījās varas, bet jaunu morgu neuzcēla,» secina S.Ābola un piebilst, ka iestādes vadība jau pirms ilgāka laika sagatavojusi Patoloģijas nodaļas būvniecības projektu, taču pagaidām līdzekļi tam nav atvēlēti. Nav arī ziņu, kad tas varētu notikt. Šis esot vājais posms, jo pilsēta naudu slimnīcas modernizācijai nežēlojot. Jāpiebilst, ka krematorijas būvniecību, kas, pēc ekspertu teiktā, tuvākajos simt gados Jelgavai nav nepieciešama un rentabla, vietējā vara ieplānojusi jau tuvākajos gados. Brīnās, kā tādas telpas sertificētasValsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra nodaļa mūsu morgā telpas īrē. Šīs valsts iestādes tiesu medicīnas nodaļās veic mirušo tiesu medicīnisko ekspertīzi vardarbīgas nāves (vai aizdomās par tādu) gadījumos. Patoloģijas jeb tanatoloģijas nodaļā ekspertīze tiek veikta arī neatpazītu personu līķu identifikācijai, un to dara, tikai pamatojoties uz procesa virzītāja (policijas, prokuratūras utt.) lēmumu par ekspertīzes noteikšanu. Pārbaudē nosaka nāves cēloni, iestāšanas laiku, miesas bojājumu esamību, to rašanās mehānismu un laiku, bojājumu smaguma pakāpi, kā arī risina citus ar nāvi saistītus procesa virzītāja uzdotus jautājumus. Centra direktore Velta Volksone vērtē, ka mirušos guldīt uz zemes un netīrām nestuvēm, kurās kāds bijis pirms tam, nav pieļaujams. Svešu vielu klātbūtne varētu maldināt ekspertu, un tad slēdziena rezultāts, ja, piemēram, atklājas svešu asiņu pēdas, būtu apšaubāms. V.Volksone pārliecināta, ka tiesu medicīnas ekspertīzēm nozīmētie līķi netiek glabāti kopā ar citiem. Līdz šim tādas pārbaudes pie mums veiktas 89 mirušajiem, kas esot maz salīdzinājumā ar citiem gadiem. Viņa apgalvo, ka pat vecāko morgu ēkās esot vismaz atsevišķas lāvas pie sienas vai ratiņi katram nelaiķim. Jelgavas morga telpās ciemošanās reizēs viņa gan bez īpašas vajadzības neejot. Bet, redzot «Ziņu» tapināto fotogrāfiju, centra direktore sacīja: «Tuvākajā laikā braukšu uz Jelgavu un runāšu par šo problēmu.»Sola jaunu morgu, atļauju nav Apbedīšanas biroja «Kapu saimniecība» īpašnieks Jānis Lauva iecerējis sniegt morga pakalpojumus jau nākamajā nedēļā. Rādot tam pielāgotās telpas, viņš stāsta, ka no Vācijas atvestā ap 20 000 latu vērtā dzesēšanas iekārta ir gluži kā mūsdienu filmās. Tādā katram nelaiķim paredzēta sava uz sliedēm izbīdāma vieta, kopumā var uzglabāt 20 mirušo. J.Lauva iecerējis piedāvāt arī apmazgāšanas un citus līdz bērēm nepieciešamos pakalpojumus, taču, kā novēroja «Ziņas», telpas vēl nav pilnībā pabeigtas. Nav arī zināms, kā aizgādās netīros ūdeņus, esot pilsētas centrālā kanalizācija. Kā izrādās, morgu ierīkot var jebkurš, taču jāsaņem atļauja Sabiedrības veselības aģentūrā. Jelgavas filiāles Vides veselības daļas vadītāja pienākumu izpildītāja daktere Tatjana Losicka, pārskatot visus atļauju izsniegšanas gadījumus kopš 2005. gada, neatrada, ka tādu būtu saņēmusi arī SIA «Kapu saimniecība». Tādējādi telpu rekonstrukcija Kazarmes ielā, ventilācijas un sanitārmezglu izbūve, pat ja notikusi, īstenota bez minētās iestādes akcepta, un tātad morgs tuvākajā laikā darbu nesāks.
