Jautājam vietējiem ražotājiem, kā tirgus pozīcijas varētu ietekmēt ekonomiskā krīze un kāds atbalsts būtu nepieciešams no valdības.
Viktors Matjuhovs, SIA «Zelta vārpa 5» valdes priekšsēdētājs:Principā mēs jūtamies stabili, jo esam neatkarīgi no dzirnavniekiem, tirgotājiem. Apsaimniekojam 1000 hektāru zemes, audzējam kviešus, mums ir sava kalte, dzirnavas, noliktava, paši ražojam miltus, cepam, tirgojam un piegādājam vēl aptuveni 120 veikaliem – gan mūsu, gan Rīgas, Bauskas un Dobeles rajonā. Uz šo brīdi realizācijas apjomu kāpums ir aptuveni par 30 procentiem, taču vajadzības gadījumā savas ražošanas jaudas varam palielināt arī par 80 procentiem. Grūti teikt, kas notiks nākotnē, taču galvenā problēma noteikti būs energoresursu cenu kāpums, un īpaši grūta situācija varētu būt ziemā. Toties lauksaimniecībā situācija ir laba, tie, kuri daudzus gadus nodarbojas ar graudu audzēšanu, zina, ka šogad ir 15 – 20 gadu laikā vislabākā graudaugu raža. Tad jau izdzīvosim.No valsts puses būtu nepieciešams ražotājiem samazināt nodokļus. Ideja par PVN pazemināšanu ir laba, taču, kad tas notiks, nav zināms. Jo ātrāk to izdarītu, jo labāk. Vēl uzņēmumam ir iespējas piedalīties Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvē, ko arī izmantojām – esam uzlabojuši tehnoloģijas, iegādājušies jaunu aprīkojumu.
Marija Paura, SIA «Larelini» valdes locekle:
75 procentus no gatavās produkcijas eksportējam, mūsu ārvalstu partneri strādā, tā ka negatīvu izmaiņu nav. Jau vairākus gadus sadarbojamies ar Franciju, Itāliju, Poliju, Skandināvijas un Baltijas valstīm, nedaudz arī ar Japānu. Latvijā neliels noieta samazinājums bija vērojams gada sākumā, taču tagad tas jau atgriezies normālā līmenī. Turklāt, salīdzinot ar pagājušo gadu, pārdošanas apjomi par dažiem procentiem ir pat kāpuši. Tuvākajā nākotnē kā būtiskas problēmas saskatu energoresursu cenu palielinājumu, jo uzņēmums ir energoietilpīgs. Kā darba devēju mani tas satrauc, jo gan uzņēmumam augs izmaksas, gan strādājošajiem būs jāmaksā lielāki rēķini, tātad jādomā, kā viņiem to kompensēt. Rēķini par dzīvokli pie mums jau sniedzas līdz 400 eiro mēnesī, gluži kā Vācijā. Jau tagad vairāki uzņēmumi spiesti pārtraukt darbu, tajā skaitā Jelgavā, un prognozēt kaut ko ir grūti. Ja mēs par auduma metru būsim spiesti prasīt piecus eiro līdzšinējo trīs vietā, partneri to var nesaprast, tāpat kā viņiem nav saprotamas tarifu izmaiņas četras reizes gadā. Valsts varētu vismaz nākt pretī un atļaut atliktos nodokļu maksājumus, tāpat rēķinu nomaksu. Visur raksta, ka valsts atbalsta eksportētājus, taču mēs reālu atbalstu nejūtam.
Valdis Sutens, SIA «Maiga» komercdirektors:Pateicoties tam, ka strādājam jau diezgan ilgi un tirgus ir sadalīts, firmai ir arī savi pastāvīgie klienti, par procentiem 80 jūtamies stabili. Grūti sacīt, kas notiks, kad beigsies pašvaldību pasūtījumi, būs izlietoti pagastiem piešķirtie «apvienošanās līdzekļi», kuru daļa tiek ieguldīta arī jaunos ēku logos. Privātajiem kredīti jau tagad «nogriezti». Aptuveni desmito daļu saražotā eksportējam uz Norvēģiju, Zviedriju un citām valstīm, pārējais tiek realizēts Latvijā. Pieļauju, ka ziemā ražošanas apjomi varētu samazināties. Zināma ietekme būs tarifu kāpumam, elektrisko iekārtu mūsu uzņēmumā ir diezgan daudz – sūkņi, kompresori un citas. Toties apkure ir alternatīvā. Līdz ar valsts politikas maiņu attiecībā uz kredītiem privāto pasūtījumu skaits samazinājies vismaz par 50 procentiem. Palikuši tikai lielie projekti, kas tiek finansēti nez no kurienes, un, kā jau minēju, pašvaldību pasūtījumi. Kas būs nākotnē, to ir ļoti grūti prognozēt. Valsts instrumenti neko nopietni palīdzēt mums nevar, ārzemnieki ar saviem ražošanas apjomiem un cenām vietējos var viegli izkonkurēt. Ja Iepirkumu likumā būtu paredzēts, ka ārvalstniekiem tiek piemērots kāds papildu maksājums, tas būtu atbalsts vietējiem ražotājiem.
