Sestdien, 23. augustā, notiks tautas nobalsošana par likumprojektu «Grozījums likumā «Par valsts pensijām»», kas paredz palielināt minimālo vecuma pensiju atkarībā no personas darba stāža, un tā būtu robežās no 135 līdz 202,50 latiem. Saprotama katra cilvēka vēlme dzīvot labāk, tomēr pirms izvēles izdarīšanas vēlos aicināt uz šo jautājumu palūkoties no dažādiem aspektiem. Pirmkārt, aicinu ikvienu iepazīties ar jau padarīto pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanā šogad un nākamajā gadā. Tā kā pirmie «īstie» jaunās pensiju sistēmas dalībnieki būs tikai tie, kas darba gaitas sākuši 1996. gadā, tātad ies pensijā vēl pēc 20 gadiem un viņu pensija būs atkarīga no individuālā ieguldījuma (tas ir, maksātajām iemaksām), šobrīd pensijas tiek izmaksātas tiem pensionāriem, kuriem lielākais vai arī viss darba mūžs bijis līdz 1996. gadam. Pēc pašreizējiem datiem, vecuma pensionāru, kuri aizgāja pelnītā atpūtā līdz 1996. gadam, ir 261 tūkstoši jeb 56 procenti. Pakāpeniski pārejas perioda ietekme samazinās un palielinās iemaksu ietekme. Piemēram, tie, kas pensionēsies šogad, jau būs 11 – 12 gadu pelnījuši pensiju pēc jaunās sistēmas. Šā gada laikā veikti būtiski grozījumi, kas skar ikvienu vecuma pensionāru, tas ir, papildus likumā noteiktajai ikgadējai indeksācijai aprīlī tika paaugstināta robeža no 135 līdz 150 latiem, kuriem straujāk indeksēja pensiju, ar jūniju piemaksas apmērs paaugstināts līdz 0,40 latiem par katru stāža gadu līdz 1996. gadam, palielināta pensijas apmēra robeža no 135 līdz 225 latiem, līdz kurai piešķir piemaksu, kā arī atcelts tās noteikšanai nepieciešamais stāžs (30 gadu). Arī nākamajā gadā turpināsies pozitīvās izmaiņas – piemaksas tiks piešķirtas visiem vecuma (arī tiem, kuriem pensija lielāka par 225 latiem) un invaliditātes pensijas saņēmējiem, un tā būs 0,70 latu par katru stāža gadu līdz 1996. gadam, kā arī tiks indeksētas visas pensijas (neatkarīgi no tās lieluma). Ņemot vērā indeksāciju šā gada aprīlī un plānoto oktobrī, kā arī piemaksas pie vecuma pensijas apmēra palielinājumu jūnijā un nākamā gada janvārī, vecuma pensija pakāpeniski aug. Piemēram, cilvēkam, kuram šā gada sākumā tā bija 135 lati un piemaksa 6,65 lati (ar 35 gadu darba stāžu līdz 1996. gadam), indeksācijas un piemaksas palielinājuma rezultātā līdz 2009. gada sākumam tā palielināsies līdz 201,20 latiem, tātad par 59,55 latiem. Otrkārt, ierosinātais grozījums var atstāt negatīvas sekas gan uz pensiju sistēmu, gan valsts ekonomiku. Jā, var apgalvot, ka pensiju sistēma Latvijā ir stabila, garantējot to izmaksu šodienas pensionāriem, ļaujot ieviest piemaksas un citus uzlabojumus, kā arī atlicinot naudu šodienas nodokļu maksātājiem, kas nākotnē veidos daudzskaitlīgo pensionāru saimi. Lai risinātu pārejas perioda problēmas, kuru rezultātā nereti pensijas ir zemas, valstī no 1996. gada noteikts minimālais vecuma pensijas apmērs, tas ir, ja nopelnītā ir neliela, valsts piemaksā līdz noteiktam līmenim. Bet minimālās pensijas mērķis nav tās garantēt visiem augstas. Ilustrēšu to ar piemēru, personai, kas 35 gadus strādājusi ar minimāliem ienākumiem (nodarbināto skaits, kuri iemaksas veic no minimālās algas kopš 1996. gada, palicis diezgan konstants, tas ir, ¼ daļa), aprēķinātā vecuma pensija būtu 126,47 lati, bet saskaņā ar ierosināto grozījumu valsts to garantētu 180 latu. Atliek retorisks jautājums – kas šai gadījumā segs 53,53 latus? Pārējie nodokļu maksātāji?Treškārt, grozījums nav vienlīdzīgs pret visiem, kuriem tiešām nepieciešams lielāks atbalsts no valsts. Referenduma pozitīvs rezultāts var negatīvi ietekmēt valsts sniegto atbalstu invalīdiem kopš bērnības, piemēram, ar celiakiju slimiem bērniem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un citiem. Jautāsiet, kāds gan sakars šiem cilvēkiem ar minimālajām vecuma pensijām. Vistiešākais, jo viņi saņem valsts atbalstu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Bet, tā kā ierosinātais grozījums pensiju likumā prasa ievērojamus sociālā budžeta izdevumus, kur galvenais izejas punkts minimālo pensiju paaugstināšanai ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, valdība var ilgstoši atlikt tā palielināšanu. Līdz ar to gandrīz 100 tūkstoši ģimeņu ar bērniem, veci ļaudis un invalīdi tiks pakļauti arvien lielākai nabadzībai. Līdz šim minimālie pensiju apmēri bija noteikti visiem pensionāriem pēc līdzīgiem principiem. Tā kā šie priekšlikumi attiecas tikai uz vecuma pensijām, invalīdiem un apgādniekus zaudējušiem bērniem minimālie pensiju apmēri būs ievērojami zemāki (piemēram, 1.grupas invalīdam 72 lati). Un pēdējais – tā kā likumprojekta norma būs spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim, augsti minimālie vecuma pensiju apmēri būs jāgarantē tikai tiem pensionāriem, kuri pensionējušies līdz minētajam datumam. Aicinu ikvienu pirms došanās uz vēlēšanu iecirkni rūpīgi izvērtēt iespējamās ierosinātā likuma grozījuma sekas.
