Brīnišķīgs mušiņmakšķerēšanas speciālista un ne mazāks šā vaļasprieka aprakstītājs no ASV Oregonas štata Skots Ričmonds pēc daudziem ar makšķerkātu rokās pavadītiem gadiem izsecinājis dažus padomus, kas būtu jādara, kad zivis nevēlas uzķerties uz jūsu viltībām. Viņš ar to bija domājis brīdi, kad makšķernieks jau daudzkārt mainījis copes taktiku, mušiņas, auklas un kātus, nomainījis daudzas vietas un pat makšķerēšanas biedrus. Šajā brīdī vairums copmaņu paliek īgni, tikai ne S.Ričmonds, jo viņš saprot:
– ja neķērās uz slapjajām mušām, pārej uz sausajām – ja jau neķeras, tad labāk, ka neķeras uz sauso. Tā taču ir stilīgāk. Arī citi tevi uzskatīs par smalku speciālistu, kurš zina, ko dara;
– ja foreles kāpj pret straumi, bet tev neķeras, no sausajām mušām pārej uz nimfām – noķert ar sauso nav māksla… turklāt lielās mīt dziļāk… Runa taču ir par kvalitāti, nevis daudzumu. Ja prasa, cik noķēri, pasmaidi un gudri novelc: he-he-he;
– labāk met mieru tām nenoķeramajām forelēm un pārej uz ko lielāku, piemēram, taimiņiem vai lašiem. Noķert foreli – tas tāds sīkums. Ja jau esi devies baudīt dabu, labāk nenoķert lielu zivi;
– ja nekas neķeras, met kātu ar mušām pie malas un pārej uz fotomākslu – tu taču esi cilvēks ar māksliniecisku dvēseli. Visiem māksliniekiem ir jūtīga dvēsele, sevišķi, ja kompānijā ir sievišķas būtnes, kuras parasti satrauc mākslinieku juteklība. Tāpēc noteikti parūpējies par statīvu un kādu vismaz pēc izskata superkameru. Nav stilīgi būt māksliniekam ar parastiem automātiskajiem digitālajiem «ziepju traukiem»;
– vienmēr esi gatavs mest mieru makšķerei un pāriet uz rakstīšanu, tāpēc nēsā līdzi papīru vai noutbuku. Ja neķeras, labāk sāc rakstīt, lai tautai rodas iespaids, ka tu esi rakstnieks. Un visi rakstnieki taču ir eksperti. Galvenais, tikpat superīgi kā fotogrāfi, tikai aprīkojums lētāks…
Nobeigumā šo pamācību autors raksta: «Tā ir ilgu gadu pārbaudījumu izturējusi taktika. Es to izmantoju katru reizi, kad, kā šodien, makšķerējot pie Dešutas upes, foreles ignorē gan sausās, gan slapjās mušas un manas rokas pielijušas ar noguruma svinu no neskaitāmiem metieniem. Tālāk es rīkojos šādi – mašīnas bagāžniekā sameklēju ērtu saliekamo krēslu un novietoju koku paēnā. Tad netālu uzlieku uz statīva par lētu naudu krāmu tirgotavā iegādātu vecu, bet milzīgu «Nikon» kameru. Tas nekas, ka fotoaparāts izskatās kā pēc milzīga kaķa uzbrukuma un neviens tā mehānisms nedarbojas. Uz ceļiem uzlieku noutbuku un sāku rakstīt. Pirmās lapas virsraksts vienmēr man ir: «Pieci padomi ko darīt, ja zivis neķeras.» Šajā jomā esmu īsts eksperts.»
no http://www.westfly.com
