Ugunsgrēkā nosmok vīrietis
Rajonā Pirmdien Vircavas pagasta Šķīrās izcēlās ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja viens cilvēks. Jau rīta pusē vairākdzīvokļu mājas iemītnieki sajutuši dūmu smaku, taču sākotnēji uz to nav reaģējuši – ugunsdzēsēji izsaukti tikai tajā brīdī, kad pa vienu no otrā stāva dzīvokļa logiem laukā sākuši velties melni dūmu mutuļi. Ugunsdzēsēji, kas notikuma vietā ieradās neilgi pēc pulksten 14, liesmas apdzēsa, taču dzīvokļa iemītnieku, 54 gadus vecu vīrieti, glābt vairs nebija iespējams – viņš dūmos bija nosmacis. Kā «Ziņām» pastāstīja mājas iedzīvotāji, bojā gājušais dzīvojis viens un reizēm mīlējis iedzert. Kaimiņi kā ticamāko notikušā iemeslu min to, ka vīrietis aizmidzis ar nenodzēstu cigareti rokās. Šādu ugunsgrēka cēloni par ļoti iespējamu uzskata arī ugunsdzēsēji, jo sadegusi dzīvokļa iemītnieka gultasvieta, kurai blakus atrasts pats bojāgājušais. Trupat mētājušās arī cigaretes. Ugunsgrēkā zaudējumi nodarīti tikai minētā vīrieša dzīvoklim. Ugunsdzēsēji, slāpējot liesmas, ar ūdeni rīkojušies saudzīgi, tādējādi apakšējais dzīvoklis nav cietis. Notikuma vietā tiek gaidīti ierodamies eksperti, kam arī būs precīzi jānoskaidro gan ugunsnelaimes iemesls, gan vīrieša nāves cēlonis. Vircavnieks ir šogad otrais ugunsnelaimes upuris Jelgavā un rajonā. Šā gada «melno statistiku» atklāja 3. janvārī notikušais ugunsgrēks Līvbērzes pagastā, kur arī dzīvību zaudēja vīrietis.
Atklās piemiņas plāksni
Jelgavā 29. augustā Jelgavas pilī tiks atklāta piemiņas plāksne, kas veltīta Kurzemes zemnieku brīvlaišanai. Tā atradīsies pils Dienvidu vārtu ailē blakus jau izvietotajai piemiņas atzīmei par pils pamatakmens ielikšanu. 1816. gada novembrī tika iesniegts projekts par Kurzemes guberņas pārvaldes iestāžu pārvietošanu uz Jelgavas pili un remontam nepieciešamo finansējumu, kas aprēķināts 109 418 rubļu apmērā. Imperators lūgumrakstam uzlika savu apstiprinājumu, un 1817. gadā sākās ēkas atjaunošana. 1818. gadā daļēji izremontētajā pilī ieradās Krievijas imperators Aleksandrs I un Jelgavas pils pagalmā pasludināja Kurzemes guberņas zemnieku brīvlaišanu, dodot brīvību 300 000 latviešu un 10 000 Augšzemes katoļticīgo.
