Grāmatniecības muzejs «Ķipi» mudina atvērt grāmatas
Skatoties teātri, dziedot pie galda mutes harmoniku pavadījumā, plēšot melnbaltus jokus un runājot par nopietno, grāmatniecības muzejā «Ķipi», kas atrodas pie Tērvetes, ritēja 10. veco grāmatu svētki. Dabisks produkts ir dzīvotspējīgs«Man tādu pasākumu sarīkot nav grūti, jo neviens divas reizes nebija jāaicina,» gandarīta muzeja vadītāja Aija Štosa. Svētku programma sākās ar teātra un radio dramaturgu, prozaiķi, dzejnieku un amatierteātra režisoru Andri Zeibotu. Daudziem viņš pazīstams kā «Radio SWH» rīta programmas «BB brokastis» veidotājs, kas, pēc paša A.Zeibota atzinuma, ir «tīrs produkts, bez pārspīlējumiem». Ar to var izskaidrot raidījuma ievērojamo dzīvotspēju. «Ķipos» viņš bija pirmo reizi. A.Zeibots runāja arī par savām lugām, dzejoļiem un jutās labi, lielajā klētī sēžot pie galda, kur, mutes harmonikas piespēlējot, tika dziedātas gan ziņģes, gan tautasdziesmas.
Katrai bibliotēkai vienu eksemplāru Turpat pie galda runāja arī grāmatu apgāda «Mansards» īpašnieks un redaktors Jānis Oga, kurš kopš 2005. gada cieši sadarbojas ar rakstnieku Zigmundu Skujiņu. «Katru gadu cenšamies izdot pa vienai viņa grāmatai, un labākais vēl ir priekšā,» teica izdevējs. Pēc J.Ogas stāstītā, Z.Skujiņš savus romānus pārlasa un, izdodot par jaunu, svītro nost lietas, kas mūsdienās kļuvušas par nebūtiskām. «Runājot par divdesmit piecus gadus ilgušo Z.Skujiņa un trimdinieka Gunāra Janovska saraksti, ir cilvēki, kuri spriež, ka Skujiņš bijis čekas aģents. Tiešām apbrīnojami, ka 1976. gadā Z.Skujiņš kopā ar meitu Anglijā apciemoja G.Janovski. Taču nav šaubu, ka tā bijusi tuva divu rakstnieku draudzība, kas sākās it kā ne no kā – no literatūras – un beidzās ar G.Janovska aiziešanu mūžībā,» teica J.Oga. Spriežot par grāmatu izdošanu, izdevējs iestājas par Skandināvijas modeli, kur izdevniecības atbalsta valsts pasūtījums. Ja var rēķināties, ka grāmatu iepirks 870 Latvijas publiskās un tūkstoš skolu bibliotēkas, apgādi varētu labi attīstīties. Tuvu un pa īstamVeco grāmatu svētki noslēdzās ar Mārtiņa Zīverta lugu «Zaļā krūze», kuru rādīja režisores Vijas Zelmenes vadītais Bērvircavas amatierteātris. Starp skatītajiem bija arī dramaturga meita Zeltīte Zīverte. Viņa, vērtējot iestudējumu, teica: «Gods godam.» No aktieriem spēle prasīja daudz. Lai gan šī ir kamertipa izrāde, «Ķipu» klētī attālums starp skatuvi un skatītājiem nepārsniedza pāris metru, un šajā gadījumā kontakts bija ļoti tiešs. Runājot par nākotnes plāniem, «Ķipu» saimniece A.Štosa teic, ka muzejs darbosies vēl līdz oktobrim. Aprīlī, kā parasti, – sakopšanas talka. Pēc tam, domājot par jaunajiem lasītājiem, iecerēta spokošanās par godu Nikolaja Gogoļa divsimtgadei, varbūt vēl kāda rakstnieka jubileja, un augusta trešajā sestdienā – Veco grāmatu svētki, kas tad jau būs ar vienpadsmito kārtas numuru. Jāpiebilst, ka tradicionāli svētkos ieeja ir par brīvu. Vienīgi maks gluži vai pats veras vaļā, lai iegādātos vecu vai jaunu grāmatu.
