Tuvojas 23. augusts, kad notiks referendums par Pensionāru un senioru partijas ierosinātajiem grozījumiem likumā «Par valsts pensijām», kas paredz palielināt minimālo vecuma pensiju atkarībā no apdrošināšanas stāža robežās no 135 latiem par stāžu līdz 20 gadiem un 202,50 latiem par stāžu virs 41 gada.Jelgavas Pensionāru biedrība, pamatojoties uz 2008. gada martā veikto Jelgavas pensionāru socioloģisko aptauju «Kā jūtas, darbojas un iztiek Jelgavas pensionāri», konstatēja, ka 92 procenti saņem pensijas zemākas par iztikas līmeni, kas martā bija 151 lats. Pensionāri anketās pauda, ka lielāko daļu tērē par komunālajiem maksājumiem, ārstēšanās izdevumiem un zālēm, maz līdzekļu paliek uzturam. Jāatsakās no avīzēm, teātru apmeklējumiem. Tāpēc dabisks bija biedrības biedru atbalsts parakstu vākšanai par likuma grozījumiem.Parakstu vākšanas periodā 25. aprīlī «Zemgales Ziņās» tika pausts Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktores Janas Muižnieces viedoklis par likuma grozījumiem. Šajā rakstā maldinoši bija teikts, ka grozījumi paredz minimālo pensiju atbilstoši stāžam no 180 līdz 270 latiem un ka tam nepieciešams gandrīz 461 miljons latu, un sociālā budžeta uzkrājumu tam pietikšot tikai diviem gadiem, pēc tam pensijas samazināšot, apdraudēta to saņemšana invalīdiem un pabalsti citām sociālo pabalstu grupām. «Zemgales Ziņās» 14. augustā atkal publicēts J.Muižnieces viedoklis par referendumu par pensijas likuma grozījumiem, kas būtiski atšķiras no iepriekš publicētā. Šoreiz rakstā minēti patiesie ierosinātie pensiju minimumi. Nav vairs norādīta prognoze, cik sociālajam budžetam papildus izmaksās grozījumu ieviešana. Pēc internetā publicētām ziņām, Labklājības ministrijas iesniegtajos aprēķinos Saeimas Sociālo lietu komisijai tie vairs ir tikai 87 miljoni latu. Šie dati ir ticamāki, jo vēl jau būs indeksācijas 2008. gada 1. oktobrī un 2009. gada 1. aprīlī un tikai pēc tam piemaksa, ja būs pozitīvs referenduma iznākums. Laikam lielie skaitļi 25. aprīļa rakstā bija domāti parakstītāju par likuma grozījumiem iebaidīšanai. Arī 14. augusta publikācijā izteiktas drūmas prognozes, kas iestāšoties, ja referenduma rezultāts būs pozitīvs. Tajā pausts, ka tad var samazināties atbalsts citām sociālajām grupām: invalīdiem kopš bērnības, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un citiem. Tas neatbilst īstenībai, jo sociālā budžeta izlietojumā noteikts, cik procentu no tā var izmantot katras grupas vajadzībām. Nevar pensiju vajadzībām izlietot vairāk, nekā tas noteikts likumā. Ar likumu aizsargāti arī citu sociālo grupu budžeti. Likums atļauj veidot speciālā budžeta uzkrājumus, bet neatļauj tos izmantot citiem mērķiem, piemēram, valsts pamatbudžeta papildināšanai, kā to dara valdība.Mūs uztrauc ap 2000 to Jelgavas pensionāru izdzīvošana, kuru pensijas ir zem 100 latiem un kas ar to indeksāciju nekad nesasniegs iztikas minimumam atbilstošu pensiju. Viņiem var palīdzēt, ja tiek pacelta minimālā pensija, kā tas ieteikts likuma grozījumos.Sabiedrībā ir bažas, ka, paaugstinot minimālo pensiju, nepelnīti lielas tās saņems daudz pensionāru, kas nav cītīgi strādājuši algotu darbu. Patlaban pensionāru ar darba stāžu no 10 līdz 20 gadiem ir tikai ap 3,28 procenti. Pensionāri ar savām prasībām par pensiju krasu paaugstināšanu atbilstoši cenu kāpumam panākuši, ka valdība ierosinājusi un Saeima pieņēmusi likumus, kas straujāk paaugstina mazās pensijas un paplašina pensionāru skaitu, kam ir tiesības uz šiem paaugstinājumiem. Dažam pensionāram rodas iespaids, ka nevajag referendumu, gan jau valdība mums tāpat palīdzēs. Gribam atgādināt, ka visi likumu grozījumi par pensijām notika pēc tam, kad bija redzams, ka parakstu vākšana būs sekmīga. Mums patlaban nav pārliecības, ka valdība turēs savus solījumus par pensiju un piemaksu krasu paaugstināšanu, ja mēs par to neatgādināsim, piedaloties referendumā. Kāpēc valdība tik ļoti pretojas grozījumiem pensiju likumā, par kuriem izsludināts referendums, ja sociālā budžeta uzkrājums gada beigās sasniegs ap miljardu latu? Tāpēc, ka valdības, sākot no 2006. gada, ir segušas pamatbudžeta iztrūkumu no sociālajā budžetā izveidotā pārpalikuma, kas radies, neizmaksājot pienācīgas pensijas un citus sociālos pabalstus. Lai palielinātu minimālās pensijas, vajadzīga nauda, kas no pamatbudžeta jāatdod sociālajam budžetam. Valdībai krasi jāsamazina nelietderīgie valsts izdevumi. Vieglāk laikam ir pabaidīt sabiedrību ar izdomātām negatīvajām sekām nekā veikt nopietnu darbu budžeta līdzekļu ekonomijā. Jelgavas Pensionāru biedrība aicina visus mūsu pilsētas pensionārus un viņu atbalstītājus aktīvi piedalīties referendumā un atbalstīt likuma grozījumus. Ja kādam no mums ir labi, tas nenozīmē, ka visiem tā ir. Atbalstīsim tos, kuriem šodien vēl ir grūti laiki.Marija Kolneja, Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja
