Noras Bumbieres fonda «Atmiņu lietus» izpildītājus un skatītājus vienoja sen neizjustā kopībā
Sapulcinot jaunus un vecus dziedātājus un klausītājus, trešdienas vakarā pilsētas kultūras namā aizvadītas skanīgas, nedaudz skumjas, taču ļoti mīļas stundas, dziedot slavenās latviešu estrādes dziedātājas, sauktas arī par Jelgavas brīnumu, Noras Bumbieres un viņas skatuves partneru savulaik izpildītās dziesmas. Mūsu saspringtajā dzīves ritmā pasākums patīkami izcēlās ar labestīgo noskaņu un emocionāli uzlādēja gan daudzos skatītājus, gan, kā varēja just, arī māksliniekus uz skatuves.Jaunie prot vecās dziesmasKoncerts iesākās, jaunajam talantam Edijam Jurēvicam nedaudz neierastā izpildījumā nodziedot Imanta Kalniņa «Dūdieviņu». Jaunu skanējumu kādreiz populārajām Raimonda Paula un Zigmara Liepiņa dziesmām piešķīra arī citi N.Bumbieres fonda rīkotā vokālistu konkursa laureāti – Ketija Agarska, Linda Čima, Nauris Rolavs un Elīna Kļaviņa.Starp labi zināmām melodijām deju studija «Soul Sisters» uz skatuves sniedza priekšnesumu «Es gribu dejot bugi» remiksētās versijas ritmos, kas nedaudz atraisīja arī klausītājus. Dināra Stundiņa (viņa vadītā grupa «Deficīts» gādāja par muzikālo pavadījumu) dziedātā «Undīne» izpelnījās jau manāmāku publikas atsaucību, bet koncerta pirmo daļu noslēdza Marta Kukarane (Vanilla).Tā kā koncerta ienākumi paredzēti N.Bumbieres piemiņas akmens izveidei, starpbrīdī kultūras nama foajē interesenti varēja apskatīt tā maketu un iecerēto atrašanās vietu (pie Pils saliņas) pilsētas kartē.Īsta meistarība nerūsTad nāca kārta Gunāra Freidenfelda «Ūdensnesējam», bet «Saules rīts» Daigas Petkevičas skanējumā izpelnījās pat atkārtojumu. Tas nozīmēja, ka publika labi «iesildīta» un varēja sākties sadziedāšanās. «Kam jums solisti, ja paši tik labi dziedat?» šādu uzslavu saņēma klausītāji, kas pievienojās spēcīgās balss īpašniekam Žoržam Siksnam, dziedot skanīgo «Muļķe sirds». Te nu publika varēja uzgavilēt gan viesim, gan sev. Neapšaubāmi, klasika izpelnījās vēl varenākas ovācijas. Aplausu ritmos, kas aicināja nepamest skatuvi, nodziedājis pāris rindiņu no «Genovevas» un «Sirdij nevajag skaitu», Ž.Siksna veikli atrunājās: «Vecums nenāk viens, tas nāk ar sklerozi. Tāpēc vairāk dziesmu es nezinu!»Līdzi dziedāšanu un dzīvīgu publiku otrpus skatuvei saņēma arī Ojārs Grīnbergs, Normunds Jakušonoks un Ira Krauja. Kļuva manāms, ka arī klausītāji iedziedājušies, ko, dāļājot uzslavas, sacīja estrādes mākslinieki. Taču īstas ovācijas skatītāju rindās izraisīja N.Bumbieres ilggadējais skatuves partneris mūžam jaunais Viktors Lapčenoks.«Pēc Noriņas sapratu, ka nekāda dziedāšana duetā vairs nesanāks. Bet tomēr ir viens cilvēks, kuram es uzticos,» pēc šiem mākslinieka vārdiem uz skatuves tika uzaicināta un vairākas dziesmas nodziedāja koncerta rīkotāja – Noras māsa un N.Bumbieres fonda dibinātāja Māra Zustrupa.Labdabīgais sentimentsTā kā «Dūdieviņš» bija sadūdojis ne tikai atmiņu lietu, bet arī nokrišņus, koncerts no Uzvaras parka tika pārcelts uz kultūras namu, taču tas nebūt netraucēja izbaudīt skaisto pasākumu. Kāds vecākās paaudzes klausītājs atklāja, ka koncerta laikā nobirdinājis pat asaru, un par līdzīgām emocijām stāstīja ne viens vien. «Pret dažādiem atmiņu pasākumiem parasti esmu noskaņots visai skeptiski. Bet šis koncerts patiešām saviļņoja. Protams, savu lomu nospēlēja atmiņas par skaisto jaunību, kad Nora un Viktors mums bija apmēram tas pats, kas mūsdienu jauniešiem «Prāta vētra». Tomēr par veco «buku» nevīstošo meistarību patiess prieks. Žoržiks ar savu āriju no «Māsas Kerijas» – rullē, vai ne! Nopriecājos arī par Māru – tas droši vien daudziem bija pārsteigums. Es gan viņas dziedāšanu atceros vēl no laikiem, kad Jelgavas kultūras namā muzicēja ansamblis «Salve». Man lielāks pārsteigums bija tas, ka jaunajiem arī patīk vecās dziesmas – ne tikai uz skatuves, arī zālē viens otrs dziedāja līdzi. Var droši sacīt, ka šie bija kā Jelgavas mazie sadziedāšanās svētki. Paldies Mārai un visiem pārējiem par to!» – pavecais klausītājs neslēpa emocijas.
