Līdzīga monumenta komunistiskā genocīda upuriem Latvijā nav
Kaut gan laiks bija lietains, ap divsimt jelgavnieku sestdien pulcējās Svētbirzē, kur tika atklāts monuments «Ciešanu ceļš». Akmens plāksnēs iegravēti 688 Jelgavas apriņķī dzīvojušu, bet izsūtījumā, cietumos un lēģeros mirušu komunistiskā genocīda upuru vārdi.«Esmu gandarīta, ka šeit atradu savu tuvinieku vārdus – brālēnu Verneru Grūbi, tanti Lību Grūbi un brālēna mazo dēliņu Ivaru, kurš, būdams dažus mēnešus vecs zīdainis, mira izsūtīto vilcienā,» saka jelgavniece Biruta Jansone. Būdama maza meitene, bijusi brālēna kāzās. 1941. gada 14. jūnijā Verners ārstējies Jelgavas slimnīcā, tāpēc viņu mājās nearestēja. Uz izsūtīto vilcienu atnācis pats, jo gribējis būt kopā ar ģimeni. Noskaidrot visus nav iespējamsSava tēva «kalpakieša» Paula Blūma vārdu «Ciešanu ceļā» atradis pazīstamais tautsaimnieks Jānis Blūms no Saldus rajona. Sākoties padomju okupācijai, P.Blūms dzīvoja Bramberģē, kur 1940. gada 11. novembrī tika arestēts. Pēc gada viņu nošāva Novosibirskā. Pieminēt savu kolēģi pedagoģiskās prakses vadītāju Pēteri Gustavu bija atnākuši skolotāji Valdis un Regīna Lagzdiņi. Jelgavniece Liliana Štauere sacīja, ka viņas vīra tēva mācītāja Alberta Ķuža vārda, kas dzīvojis Vilces pagastā un miris Noriļskā, monumenta upuru sarakstā tomēr nav. «Staburadzieši» Maija Skusta un Valdis Kleins, kas divus gadus, bez atlīdzības strādājot, veidoja šo personu sarakstu, uzskata, ka pilnīgi visus upurus apzināt tomēr nav iespējams. Izceļas starp vairāk nekā 300 pieminekļiemMonumenta atklāšanā runāja katoļu bīskaps Antons Justs, luterāņu mācītājs Tālis Rēdmanis, pilsētas galva Andris Rāviņš un citas oficiālas personas. Bija ieradies arī Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais. Viņš atzina, ka vairāk nekā trīssimt Latvijas pieminekļos, kas veltīti komunistisko represiju upuriem, līdzīga genocīda upuru saraksta kā Jelgavas Svētbirzē nav. Memoriāla «Ciešanu ceļš» izveide un piemiņas vietas labiekārtošanas darbi pašvaldībai izmaksāja 63 tūkstošus latu. Tā autori ir mākslinieks Georgs Svikulis un arhitekts Andrejs Lomakins.