Vairāk nekā puse zināmo suņu šķirņu, ir izveidotas, lai palīdzētu cilvēkiem medībās
Jāsāk ar it kā ābeces patiesību – pirms suni apmāca, jādara viss iespējamais, lai kucēns izaugtu veselīgs un stiprs. To nosaka ne vien pilnvērtīga barība, bet arī regulāra iepazīstināšana ar apkārtējo pasauli – pastaigas ar suni mītnes tuvumā, vēlāk – mežā.Pasaulē no vairāk nekā 700 suņu šķirnēm apmēram ap 400 paredzētas medībām. Lai gan daudzi mednieki uzsvērs, ka ar smalkiem ciltsrakstiem pie medījuma netiksi, tomēr priekšroka tiek dota tieši medību šķirnes suņiem, nevis jaukteņiem. Jāatceras – katra medību suņu šķirne ir piemērota noteiktam medību veidam. Sugas var klasificēt grupās, kuru pārstāvji piemēroti darbam ar putniem, pārnadžiem, alās vai ievainoto dzīvnieku meklēšanai. Kucēns jāmācaAtcerieties, ka pastaigas ar mazo kucēnu ir laiks, kad viņš vislabāk ielāgo savu vārdu, iepazīst pasauli, tostarp dažādus mājdzīvniekus. Šādi jāpanāk, lai sešu līdz astoņu mēnešu vecumā viņš atsaucas uz savu vārdu, zina savu vietu mājā, klausa saimnieka uzsaucienam, saprot un pilda komandas «nedrīkst, šurp, gulēt, stāvēt un vietā». Šajā vecumā viņam jāapgūst visas gan sadzīvē, gan medībās nepieciešamās iemaņas. Apmācību pamato ar nosacījuma refleksu veidošanu, tāpēc komandām jābūt nemainīgām. Šīs iemaņas māca nepareizi, ja kucēnam dod dažādas komandas, kuras nozīmē vienu un to pašu. Piemēram, «gulēt» un «gulties». Pret suni nevajag izturēties rupji – tā var ieaudzināt tikai neuzticību un bailes no saimnieka. Taču arī pārmērīga apčubināšana nav vēlama – suns iemācās neklausīt kā mājās, tā arī medībās. Pastaigas un apmācībaLai kucēns izaugtu par īstu medību suni, viņš jau no mazotnes jāņem līdzi pastaigās mežā, ļaujot patstāvīgi iepazīt dabu. Nekādā gadījumā nevajadzētu censties viņu turēt pastāvīgā tuvumā piesaucot. Ja kucēns uz laiciņu pazūd, nevajag saukt vai īpaši meklēt. Vienkārši jāgaida vietā, kur dzīvnieks pazuda. Nepaies ilgs laiks, kad kucēns saimnieku atradīs pats. Tieši tā nostiprinās instinkts atgriezties vietā, kur viņš izlaists no automašīnas vai izgājis no mājas. Savukārt saukšana nākotnē var ietekmēt suņa meklēšanas diapazonu – šāds dzīvnieks kļūst piesardzīgs, regulāri atgriežas pārbaudīt saimnieka klātbūtni.Kucēns laikus jāpieradina pie kaklasiksnas un pavadas. Svarīga ir arī suņa attieksme pret šāvienu. Tomēr, radinot kucēnu pie tā, nedrīkst šaut viņam ļoti tuvu, nekādā gadījumā pāri dzīvniekam.Tas ietilpst medību suņa dresēšanas kompleksā, kura laikā viņš pierod iet līdzi saimniekam, pēc komandas gulēt, sēdēt, atbilstoši pamatuzdevumam medībās meklēt medījumu, rādīt to ar stāju, izcelt, atrast un pienest kā no sauszemes, tā ūdens.Dresūras pamatmetodesSuni uzslavē, ja viņš izpildījis komandu vai paklausījis signālam. Piemēram, saimnieks devis komandu «šurp», un suns pienāk un apsēžas. Šādā brīdī dzīvnieks jāatalgo ar gaļas gabaliņu vai citu kārumu, jāpaglauda un jāuzslavē. Piespiešanu izmanto vien tad, ja suns saprot komandu vai signālu, taču atsakās to izpildīt. Tā pieļaujama, ja dzīvnieks nav klausījis atkārtoti jau draudīgā balsī izteiktai komandai. Piespiešanas metodes – rāviens aiz pavadas, sitiens ar pletni, žagaru. Tās nedrīkst pārspīlēt vai bieži izmantot. Aizliegums – iedarbība uz suni, lai panāktu saimniekam nevēlamu darbību izbeigšanu, piemēram, mājdzīvnieku trenkāšanu, lieku riešanu, barības ņemšanu bez atļaujas, nokārtošanos nevēlamā vietā. Šim nolūkam izmantojama komanda «nedrīkst». Ja suns tai neklausa, pieļaujams to apvienot ar sāpju radīšanu dzīvniekam. Bezierunu paklausīšana komandai «nedrīkst» ir viena no svarīgākajām iemaņām, kas jāapgūst medību sunim. Bieži vien medībās ar dzinējiem azartiski suņi aizraujas ar medījuma vajāšanu un uz laiku zaudē kontaktu ar mednieku. Gandrīz vienmēr suns atgriežas vietā, no kuras palaists. Ja mednieks spiests to pamest, ieteicams tur, kur suns izkāpis no transportlīdzekļa, atstāt kaut ko no sava apģērba un kādu gardumu. Apģērbs suni piesaistīs un neļaus viņam aizklīst tālu no pazušanas vietas. Medībās nedrīkst ļaut sunim plucināt medījumu, tā apstrādes laikā nav ieteicams barot suni ar jēlu gaļu, jo tā dzīvnieks var invadēties ar trihinellām vai lenteni.
